:: četrstūrī, visi apkārt sēd, rokas krustām uz galda, klusēdami. t-kreklā, krāsu plankumiem un maziem caurumiem, man jāskrien sniegā sevi atraisīt. otrais ceturksnis, basām kājām čiekuros, līdz tirpšanai, uz sarkanbrūno skudru takas. saules gaisma, neredzama, man laikam zāles nakts pūsmas nepietiek, bet tu tik smej, lai gan joprojām nekas nesanāk. eļļains audekls, saullēktā, kuru līklocī nevar saskatīt. pulss divreiz ātrāks par sekundi, pārsitiens, bet man ir tik vāja griba... var jau būt, ka tikai pārāk aizelsies, bet saspīlējuma gaisināšana gan stieg - tās zāles ir tepat, tikai manas rokas ir par īsu, lai tās aizsniegtu nepieceļoties.