::: * * * :::

es labi zinu, kur tu esi,
bet tur es tevi nemeklēšu.

ne zemē bēdīgā - uz akmens
es puķi sēšu
un ziedu gaidīšu. par spīti.
ar zobiem sakostiem. no akmens.
lai neiespējamība maigums
dzen saknes.

no visiem ceļiem izraudzīšu
to tālāko no tevis taku,
lai te, kur tevis nevar būt,
tu pēkšņi nostājies man blakus.
lai acīm sastopoties, izplaukst
par puķi gadu rūgtums smags.

es labi zinu, kur tu esi,
bet tur man tevis nevajag.

[vizma belševica, 1974]