| patērētāja |
Apr. 13th, 2007|08:28 am |
mani pārņem vājprātīgas domas, tādēļ es slēpšos skapī. nereālā laimes un lidojuma sajūta nepazūd. ir tāda sajūta, ka kaut kas notiks, es tikai nezinu, kas, kad un kāpēc.
no rīta skrienot uz autobusu, es nemaz neskrēju, bet liekas, vilkos. un ziniet, tā atkal ir tā sajūta - vajag steigties, kaut nekur nav jāsteidzas. jo laiks jau nekur nepazudīs. vai varbūt tomēr? |
|