Embracing the glorious mess that I am.

What doesn't make sense is I keep going on about how much I want to be pregnant and still keep taking the fucking pill every day at 16:15

Lidoju uz Latviju. Aiz muguras tieši apstājas pāris ar kuru šad tad ar vīru tikāmies. Knapi sasveicinājās, fucking amazing. I'm so done with him. Dieva dāvana bļa.

Un viņš man prasa - have you been a bad girl?
Un es tupa smaidu, jo viņam nav ne mazākās nojausmas, ko darīju aizvakar.

Nu nah es nevarēju uzsākt jobanu romānu ar kādu, kurš nav frinkin drug dealer.
Mm hun, you're so tense, I need to give you full body massage.
When exactly is that happening?
You think I'm bulsshitting you?
I think you should go home to your wife.
Ok, tā es neteicu. Teicu, lai tik nāk un masē. Esmu vāja un nogurusi.

Es sev saku - neraudi tā loha dēļ. Un tad es sēžu un raudu, tā loha dēļ.

Bērns piedzima, viss kruta. Visu redzēju, no sākuma līdz galam. Nobimbājos kā bērns, kad ieraudzīju to galvu spraucamies laukā. Frendzounoju čārlzu, jo man vienkārši apnika. Staigāja man visu dienu pakaļ, bakstīja ar kaut kādu kastes stūri man dibenu un dīca - am I a naughty boy? Un man uz viņu vairs vispār nestāv. Gribās tomēr, lai ari fuckbadijam vismaz viena smadzeņu puslode darbojas.

Pirms stundas aizvilkāmies uz slimnīcu. Skaitam kotrakcijas, ik pa 5 minūtēm. Mūs atsūtīja mājās, jo nekas vēl nenotiek. Mana dārgā pūš un elš un stumj sejā siermaizes, kamēr es mēģinu atšūt kaut kādu pamuļki no dating site x, kurš cenšas mani pierunāt uz some fun activities. Profila bildē viņš ir telpās ar saules brillēm un viņam uz pleca sēž kaķis. Stipri apšaubu, ka viņa repertuārā ir kaut kas, kas varētu man sagādāt any fun whatsoever.

Dokumentēšu notiekošo. 5 saņēmu no A ziņu - sākas! Šodien jābūt.
Tātad, izrausos no gultas, izmazgāju matus, iemetu somā sudoku un esam gatavas dzemdēt!

Es tikai strādāju un guļu. Šodien ļoti gribu uzrakstīt bijušajam vīram, bet nezinu ko un nedomāju, ka vajag. Man laikam viņa pietrūkst, bet tā vienkārši, pietrūkst kāda ar ko zvilnēt dīvānā un runāt pilnīgu sūdu. Šis dienesta romāns ir way too intense for me, turklāt... Da nekāds turklāt, esmu pārāk mīksta un visi, kam nav slinkums, to arī izmanto. Pagulēšu, uzpīpēšu, noskatīšos x factor un iešu atkal gulēt.

Aizvakar es sēdēju noraudājusies, jo viņš vienkārši uzmeta mani un neatnāca norunātajā laikā, un neatbildēja uz zvaniem. Nolēmu nekad vairs ar viņu nerunāt.
Vakar attapos darbā, sēžam uz izlietnes malas, zeķbiksēm mētājoties kaut kur uz grīdas, veroties acīs kādam,kurš nu ļoti cītīgi atvainojās. Pizģec.

Vai nu mēs diršamies vai pišamies. Nav vidusceļa, mani nogurdina šīs love and hate attiecības, kuras nav attiecības by any stretch.
A drīz jādzemdē, stāvēšu blakus vannai, kas pilna ar sazin ko. Mēs būsim visdīvainākais pāris pasaulē, two white chicks with a black baby.

Pilna māja ar Īriem. Visi piedzērušies, mani ieskaitot. Man liekas viņi totāli plāno aprīt manus kartupeļu salātus, kad aiziešu gulēt.
Šodien draudziņš teicās braukt ciemos, pirms mirkļa atrakstīja, ka nebūs, jo ausis piepampušas. Interesanti par cik tieši stulbu viņš mani uzskata.
The show must go on.

Ir karsti un Londona smird, un man viss ir apnicis.
Mans mīļākais ir bipolar lohs, kurš no rīta lien čubināties un bučoties, pēcpusdienā ar mani vairs nerunā un ir apvainojies par kaut ko, pēc 10 minūtēm borē man, ka nomainīs darbu un tad mēs varam būt kopā laimīgi ever āfter. Un es tik izliekos nezinām, ka viņš bāž savu daiktu visā, kas kustās.

Es lieliski apzinos cik briesmīga un greiza ir mana gramatika un pareizrakstība. Nav jau tā ka es nezinātu, man vienkārši pilnīgi nerausta šobrīd un te. Bet nu istaba ar z bija biš par daudz.

So es basically dzīvoju viesnīcā. Lielajā istabā jau kādu nedēļu plus dzīvo ģimene no Francijas - sieviete ar trīs meitām. Un tad pagalmā sēž Deivids, kurš nerubī ne vārda franciski, Roko, kurs ir itālis un nerubī ne varda ne franciski ne angliski, un tās franču beibes, kuras vispār neko nerubī nevienā valdoda. Un visi tikai kaut ko smejās un ķiķina un neviens neko nesaprot. Deivids visiem piedāvā savu vīnu no tetrapakas un visi ir laimīgi.
Man palēnām sāk iestāties panika par tām dzemdībām un ceturtdien pēkšņi es esmu head of houskeeping department, bikses pilnas, jo viena no istabenēm vispār neko nesaprot, ir jauns maintenance džeks, kas arī staigā kā appīpejies apkārt un tad ir porteris ar kuru es netīšām pārgulēju. Fakin lieliska komanda.

Kad pēkšņi nāk apskaidrība. Gribēju taču interesantu dzīvi.
Esmu precējusies. Man ir mīļākais, kurš mani tā īsti negrib. Dzīvoju kopā ar savu draudzeni, kura ir stāvoklī un septembrī būšu viņas dzemdību partneris un kā normāls lezbiešu pāris ejam pirkt kopā ratiņus un citas lietas. Tiku pie paaugstinājuma, kuru tā īsti nemaz negaidīju. Nodzinu lielāko daļu no matiem. hmm. Aizvakar iztriecu litru ruma, nopīpēju paciņu cigarešu un nolēmu vairs neraudāt.

Es šad tad aizbraucu pie bijušā vīra. Es pat nezinu nahuj es tur vispār braucu. Kopā mēs vairs nebūsim. Par draudzību arī nezinu, jo, runājot ar viņu, esmu pilna cinisma un dzēlīgu joku, kas nav necessarily mans mērķis, bet vienkārši kaut kāds defense mechanism, lai nebūtu jāslīkst savos puņķos. Viņš ir mainījies kopš neesam kopā, uz labo pusi, bet es vienkārši nespeju būt adekvāta viņa klātbūtnē.

Šodien laikam ir pirmā diena kopš ielidošanas, kad esmu puslīdz skaidrā, lai gan tie litri ruma no kāzām vel liek par sevi just.
Un tās kāzas bija totāli lame. Neviena onkuļa, neviena tēvoča, kas visus izdancinātu un apdzirdītu. Līgavainim bija 20 gadi, so visi viņa draugi bija totāli sīči, kas nolīda kaut kur aiz pirts un visu vakaru trieca šnābi no kakliņa. Vienīgas vīrietis, kurš tipa bija mana vecuma un nu ļoti aktīvi mēģināja mani kaut kur aizvilkt, bija čoms, kura sieva bija jau parubijusies. Kad prasīju, vai nav aizmirsis, ka viņš te tā kā nav viens? Man atbildēja, ka nekur jau to sievu tā kā neredz pie horizonta. Mistisku iemeslu dēļ, kā pieredze rāda, ieinteresēti manī ir tikai aizņemti vīrieši. Un tā kā man tā sieva patika, sirdsapziņa neļāva.
Tā nu nomočīju viena pati līdz 5 rītā pa deju placi, pamodos apzagta, apriju visu siļķi kažokā un atbraucu mājās.

Meklēju pantiņu, ko ierakstīt kāzu kartiņā. Un viss, ko es gribu rakstīt ar lieliem burtiem ir - Ejat tak jūs dirst!

Ar vienas nakts sakariem ir problēma, ja viņi netīšām atgadās ar kādu no kolēģiem.
Delikāti mēginu jau pāris mēnešus pateikt, ka nekas nav un nebūs, bet katru reizi man atbild, ka tas nav tik vienkārši un, ka jāsež nost un jārunā lielā runāšana. Es jau neko neteiktu, ja es kaut ar acs kaktiņu manītu, ka viņš būtu manī briesmīgi iemīlējies, bet mēs knapi sarunājamies, turklāt katru reizi, kad saku, brauc šurp - runāsim to svarīgo sarunu, viņam nav laika. And then go figure, kad kārtējo reizi saku - atšujies, tad man nolasa lekciju cik sarežģīta ir mana persona. Šodien ielīdu ofisā ar savu kafiju, kad pēkši pienāk man no muguras un saka - tu tik seksīga šodien. Nobolīju acis un aizgāju prom. Pirms prom iešanas pajautāju, ko tieši viņš grib no manis, atbilde bija - nesteidzini mani. Nevaru saprast, smalks trollis, vai es galīgi glupa. Kā tāda lašara slapstos pa kaktiem un gaiteņiem, lai tikai neuzskrietu virsū.