Kārtēja veltīgi pavadītā diena mājās. Kārtējais vakars, kad es nododos sapņiem, atmiņām, pārdomāju dzīvi. Domas - tas ir spēks. Ar tām var tik daudz panākt, padarīt sevi laimīgu vai tieši otrādi - iedzīt depresijā. Man parasti ir tas otrais variants. Laikam vienreiz jābeidz sevi žēlot.

7. jūliijs - vēl 7 dienas. Vēl 7 dienas līdz Lielajai dienai. Vēl pāris gadus atpakaļ man likās, ka tad, kad man būs 18, dzīve būs pavisam citādāka, es būšu citādāka. Bet nē, par brīnumu esmu tā pati, dzīve arī nekādas krasas izmaiņas nav notikušas, pat izaugusi garāka neesmu. Bet varbūt viss mainīsies 14. jūlijā?

Sēžu te ar nejūtīgu kreiso sejas pusi, sajūtas briesmīgas! Kā man nepatīk zobārsti! Nekas, savā dzimenē saņemšu no sava zobārsta dāvanu - nejūtīgu labo sejas pusi. Ja es sev gribētu pīrsingu lūpā vai mēlē, tad es noteikti taisītu viņu šodien.