|
May. 21st, 2006|03:36 pm |
... viņa sēdēja mašīnā pie Maximas, neko neredzošām acīm skatoties kaut kur tur - uz pāris tipiņiem pālī, uz bijušo skolasbiedru ar draudzeni, kurš izkāpa no tīri pieklājīga peugeot, uz debesīm, todien ne sarkanām - viegli zilām... un skaļi domāja, domāja, domāja, iespējams, neatlaidīgi cenšoties sev samelot...
kāpēc gruzīties par to, ka šī pasaule neatbilst kaut kādiem taviem fucking ideāliem?
Indijā cilvēki dzīvo uz ielas kartona kastēs un nezina, kas ir Kamasutra... Otrā Pasaules kara laikā tika nogalināti 6 miljoni ebreju... Krievijā ir daudz AIDS slimnieku... ir atvērtas slimnīcas ar leikēmiju slimajiem bērniem... un divpadsmitgadīgas bomzes izmet savus pālī un narkotiku reibumā ieņemtos bērnus misenēs...un Āfrikā cilvēki mirst badā... un pēc Černobiļas katastrofas tūkstošiem cilvēku mira no vēža... un LAtvijā cilvēciņi nodzeras, nodzeras, vienkārši un elementāri nodzeras... degradējas... un... un tāpēc meitenei, kura sēž Foksiņā pie Maksimas, nav jāgruzās par to, ka kādam vīrietim nevar būt bērnu un ka viņa ir tikai divdesmitgadīga studente, kura nekad nebūs nekas vairāk kā viņa mīļākā... |
|