| pavasaris... |
May. 3rd, 2006|11:45 pm |
sniegs...koku pūkas ceļa vidū un tīģeris.arābu dzejnieka pašnāvība.karš irākā un vīrietis,kam nemitīgi rādās viens un tas pats sapnis-tas,ka viņš apprec savu sievu,no kuras viņam divas meitas.mīnu lauks un bēgļi.apbruņošanās ar aspirīnu un plāksteriem.amerikāņu robežsasrgu neuzticība un pēc nodrāzšanās ar blondīni,jau bijušās sievas izmisīga meklēšana.atrast zāles pret smadzeņu tūsku 3ās stundās....sievietes bezspēks...meitenes bezspēks.stāvot stockmann rindā,sariesas asaras acīs...dusmas uz neveiklo un lēno pārdevēju.hrenovo.ieraugot apaļīgo puncīti,meitene saprot pārdevējas izmisīgo skatienu,cenšoties visu saglābt...vēl vairāk hrenovo.kāpēc meitenei piemīt tendence visu ieraudzīt?visu saskatīt?un visu visos sajust??kāpēc???kāpēc?!?!kāpēc mūždien kāds jāuzklausa un jāatbalsta??liekas,ka vēl mazliet un meitene tūlīt salūzīs zem nastas...smagi.grūti.vairs nav spēka.bet jābūt spēcīgai.nedrīkst taču saiet sviestā un izrādīt vājību.nedrīkst.
meitene paskatās debesīs:gaišzilās debesis un baltie mākonīši.hrenovo...riktīgi...nav ar ko dalīties priekā par pavasari.visi aizgājuši.visi aizmukuši.šoreiz pavasaris vienai.gribas riktīgi pierīties saldumus aiz "priekiem"...meitene nopērk divas šokolādes un saldējumus+ košļājumās gumijas ar pastiprinātu saldinātāju.ejot cauri vecrīgai,meitene stumj iekšā visus gardumus.nekāda prieka par saldajiem kārumiņiem.aizrijoties ik uz soļa,meitene,klupdama iet...pat kājas vairs neklausa.5as reizes paklupt..."tu esi dzērusi?" prasa vēlāk vakarā tēvs."nē"..."tev sarkanas acis..."ooo ideāli....es tagad izskatos riktīgi apkodusies...njā...kā kuram...vienam riktīgi laimīga-vienam apkodusies....redz cik dažādi personāži tiek piedēvēti šai dzīvītē...bet pats labākais,ka visiem pofig.nevienam nekasa.....meitenes tukšā būtība. |
|