| Marts... |
[Mar. 21st, 2006|01:38 am] |
Kūst un pil....salst un snieg.diena pēc dienas un tā paiet viss labais vai sliktais miglā un bezfilmā tīts.nekas sen jau nav vairs filmēts.meitene neko nefilmē,stāvot un blenžot transportā...uzliek nepareizi modinātāju...neizkāpj gandrīz ārā no autobusa.stāv un truli blenž grīdā,neuztraucoties par klientiem.nē...tie viņai neinteresē.kāda jēga skriet?kāda jēga skaust?nekāda..nav laika...meitene nefilmē,ko viņai saka.lēnām sāk zust viņas koncentrēšanās spējas un analītiķa dotības.viņa 10 reizes pārsskaita naudu kasē un katru reizi iznāk citādāk.viņa 10 reizes pārskata vai nav ielīmēti 'čeki otrādāk kases žurnālā...viņai vairs darbs neinteresē.pazušana nebūtībā...izkušana sevī..darbs?sviets,kas jau sen pieriebies un tik traki grauž...tik sasod'īti sāpīgi zilina sirdi?nē..nekas...vnk nekas.šis ir marts..vienīgais,pa ko viņa patiesi priecājas ir debesis,kuras viņa no rīta redz,ejot uz darbu 5 minūšu ilgumā...jā..debesis...mākoņi.kaut jel varētu dabūt spārnus un aizlidot līdz jūrai kā šie putni...kaut jel varētu notvert sauli uz saviem vaigiem...kaut jel varētu aizmirsties un nedomāt nepar ko...pavasara depresija?vai viss vecais atgriežas atpakaļ?oo nē....to meitene nesaprot...neanalizē..nedomā...."man vienalga...vari domāt par manīm ,ko vēlies..."pacietības burbulis pārsprāgst un uzrodas vienaldzība...auksta un mierīga...nav jēgas skaidrot kko kādam,kurš to tāpat nekad nesapratīs..nav jēgas ēzeli mācīt sēdēt un stumt uz priekšu... |
|
|