| Par zelta lietutiņu. |
17. Okt 2005|11:44 |
|
Jau no bērnības, kad gāju vanā, mēdzu sevi apčurāt. Tas sagādāja patikamas izjūtas. Vēlāk, augot lielākam, čurāšana jau vāirāk sāka saistīties ar pretējo dzimumu. Patika paslēpties krūmos un vērot kā to dara sievietes. Tādos pbrīžos iztēlojos, ka viņas čurā man virsū, kas savukārt mani briesmīgi uzbudināja. Bieži nogaidīju kamēr čurātāja aiziet prom, un devos ar savu seju izvārtīties pa urīnu. Tas gan notika gadījumos, kad čurātāja bija jauna smuka sieviete. Vēlāk, kad biju pieaudzis, man izdevās satikt sievieti, kas gribēja mani apčurāt. Sajūtas bija fantastiskas. It īpaši, kad sieviete čurāja man uz sejas un mutē.. Un pēc tam ļāva izlaizīt savu kājstarpi.. Fantastiskas sajūtas. Tagad jau tas ir kļuvis par manu fetišu. |
|