urn:lj:klab.lv:atom1:velvet VELVET VELVET katjis4ever@gmail.com VELVET 2012-06-21T17:56:17Z 2012-06-21T17:56:17Z urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:96194 2012-06-21T20:55:00 2012-06-21T20:55:00 2012-06-21T17:56:17Z 2012-06-21T17:56:17Z Sakiet labie, mīļie - kur šovakar var iet tā kārtīgi, no sirds padejot? <br /><br />Lai jauks vakars! urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:95497 2010-03-18T12:02:00 2010-03-18T12:02:00 2010-03-18T10:12:09Z 2010-03-18T10:12:09Z Es joprojām šausmīgi gaidu pavasari. Vakardien visu dienu filmējos vāciešu vēsturiskajā filmā, kuras darbība notiek 41. gada pavasarī. Tā nu visa filmēšanas grupa lēja verdošu ūdeni sniegam virsū Miesnieku ielā, pēc tam ar lāpstām visu žļurgu saliekot ķerrās, jo ziemai filmā nav vietas. Filmā nebija vietas arī zābakiem un bieziem mēteļiem - tā nu, manas kājas vasaras kurpēs un babiņu brūnajās zeķubiksēs ātri vien kļuva nejūtīgas tiktāl, ka kāds no statistiem lēja man kurpēs šņabi un šarmantais, korpulentais režisors pa pusei krieviski, pa pusei poliski, pa pusei vāciski sildīja mani zem savas jakas pie sava lielā vēdera. Kad es uzminēju kādu parfīmu viņš lieto, viņš man atdeva savu jaku, lai gan, varbūt tas bija tāpēc, ka manas lūpas jau bija zilas un rokas trīcēja no aukstuma.<br />Toties - kādi mētelīši , kādas cepures, un, galvenais, kādas somas un kurpes bija mums visiem! Tāda naftalīna smarža un melanholija pēc aizgājušiem laikiem. Tāds stila orgasms, ka nu tikai! Un visam pa vidu - sapostās un nopūderētās pansionāta babiņas, kas skatījās kamerā un smaidīja ar krunciņām, uzacu diedziņiem un sarkanām lūpām.<br />Un šorīt man gribējās, lai filmēšanas grupa ar verdošu ūdeni izkausē sniegu visā Rīgā. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:95258 2009-12-23T23:51:00 2009-12-23T23:51:00 2010-01-15T10:17:14Z 2010-01-15T10:17:14Z Viss. Mēs oficiāli esam pabeiguši saiņot dāvanas, pietam, šogad pat rekordātrumā, jo pagājušajos svētkos tie bija divi vakari, kas lēni pārtapa naktī un "gandrīzrītā". <br />Pagāšgad mēs savā viesistabā taisījām lielas, dažnedažādu labumu dāvanu kastes, kā atskaņas uz 80'to gadu paciņām, kas nāca no ārzemju radiem un likās brīnumu pilnas. Ārpusē tapa gleznojumi un kolāžas no kartēm un renesanses eņģeļiem, iekšpusē viss, sākot no klementiņiem, beidzot ar liķieriem un mežģīņu apakšveļām. Tāda proletārās dzīves svinēšanas dāvināšana.<br />Šogad mums fuksijkrāsas/dzīvīgi zaļie svētki - art deco raksti, ar savu tieksmi uz Austrumiem, rozā spalvas pie lentām, un Budas bistes, tapsētas sarkanā samtā. Iekš iepakojuma dzīvo zīda šalles, brošas, pašu lasītās indiešu tējas un senlaicīgie korkviļķi. Ar Austrumu labumiem, šogad katram lai nāk maza deva paļāvības. Jo, Austrumos nekad nenotiek pēc plāna, tas galvenākais, ir paļauties un ticēt uz labu iznākumu - viss pārējais ir laimes spēle. Un tiem paļāvīgajiem tajā laimes spēlē parasti tiek pilna loze.<br /><br />Gaišus Jums visiem :) urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:95155 2009-12-02T10:36:00 2009-12-02T10:36:00 2009-12-02T08:44:50Z 2009-12-02T08:44:50Z Un tā vienmēr. <br />Tiklīdz atrodi daiļradi, kas spēj patiesi aizraut, tā daiļrades veidotāji ņem un beidz pastāvēt kā radošā apvienība, vai pat nomirst. Šoruden man likās, ka jaukākais rakstnieks ir Milorads Pavičs. Izlasīju visu, kas tika nomedīts pa grāmatnīcām un visādos citos vairāk vai mazāk pieklājīgos veidos. Izlasīju un asinskāri gaidīju vēl.<br />Šodien izrādījās, ka viņš divas dienas atpakaļ atstāja šo netaisnīgo pasauli.<br />Un tā vienmēr. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:94866 2009-11-27T21:58:00 2009-11-27T21:58:00 2009-11-27T20:06:21Z 2009-11-27T20:06:21Z Es joprojām nevaru pierast pie Latvijas. Nē, nē - man nav te ne slikti, ne vēl kaut kā necienījami, man vienkārši liekas ļoti auksti, klusi un pelēki.Joprojām. Jau gandrīz 3 nedēļas pagājušas, kopš atgriezāmies. Trīs nedēļas - divas no tām slimojot. M. mamma, kas slīgst vajadzīgās un nevajadzīgās ezotērijās, ir svēti pārliecināta, ka es vienu no saviem dvēseles slāņiem esmu atstājusi Indijā. Nolobījusies, tā sakot. Un nekas, ka man joprojām nāk vēmiens atraisot karija garšvielu maisiņu vai ejot garām "krišnām" pa Barona ielu. Daļa ir palikusi tur. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:94582 2009-10-30T19:49:00 2009-10-30T19:49:00 2009-10-30T14:23:40Z 2009-10-30T14:23:40Z A mums visas dienas sajukushas...pilniigi, knapi paspeejam sekot lidizi datumiem - atlidojaam bez starpgadiijumiem, autobuss arii bija interesanti - nakts viduu apstaajaas kaut kaados galiigaakajos laukos, lai pasazheiri dabuu pachuraat- a tur muuzika indieshu skan,lietus liist, kaut kaadus beljashus paardod...mees taadi miegaini- ne iisti guleejushi tajaa busaa ne ko - vinjsh visu laiku brauca pa kalnu celjiem un taureeja.bet nu shoriit no riita paguleejaam lidostaa - 2 h un atbraucaam jau uz Deli, bez starpgadiijumiem. Paeedaam vakarinjas uz jumta terases - no vinjas redz visu tirgu (Paharganj)- viss kraasains un pa vidu lepni staav govju bars ar baltu bulli barvedi, kameer blakaam rok jaunu uudens spici, jo paarapdziivotiiba un tirguu nepietiek uudens... <br /><br />muusu viesniicinja arii tirguu atrodas - ar jumta terasi siltajiem vasaras vakariem un ruma dzershanai... urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:94365 2009-10-30T19:44:00 2009-10-30T19:44:00 2009-10-30T14:18:31Z 2009-10-30T14:18:31Z Rakstaam no Trichy autobusu pieturas - mums te baigie piedziivojumi - mums atceela vilcienu, jo waitlist tika kanceleets un mees bijaam 3-4 waitlistaa, un mums vietas vilcienaa vairs neatradaas, neliidzeeja ne piemaksaashana nekas,sashauti domaajaam, ko dariit, tad izdomaajaam, ka varbuut panjemsim taksi liidz Chenai - ja vilciens maksaa 12 ls, tad bijaam gatavi maksaat 20 ls, lai muuz aizved liidz Chenai lidostai, jo mums riitdien no riita ir lidojums uz Delhi - aprunaajaamies ar taksistu un tas atveda citu , kursh baigi miiliigi piedaavaajaas aizvest muus liidz Chennai par 15 ls - mees laimiigi sakaapaam mashiinaa, vinjsh izveda muus uz rajonu un td aostaajaas benziintankaa - un teica, tagad dodiet man 30 ls (3000 ruupijas), lai es varu ieliet benziinu - mees iepletaam acis un vaicaajaam, kur taa summa radaas, ja tiko summa bija 15 ls (pietam vinjam mashiina diizelis), uz ko vinjsh atbildeeja, ka diizelim vajagot 3000 ruupijas un veel klaat 1500, kopaa 4500. Mees vispaar shokaa - viirs saaka vinjam teikt,ka taa nebija runaats, vinjsh saaka kliegt, viirs kliedz pretii, es savukaart bakstiju viiru,lai mees kapjam aaraa no taksha. Peec tam taksists negribeeja atdot mums somas, viirs bija jau izkaapis un raustiija bagaazhnieku, savukaart es seedeeju mashiinaa aizkaarusi kaajas aaraa, lai vinjsh neaizbrauc ar muusu somaam - UN NEVIENS NO TIEM KAS UZPILDA MASHIINAS BENZIINTANKAA NELIKAAS NE ZINIS, visiem bija pilniiga ignorance uz to, kas notiek . Man likaas, ka tas taksists vienkaarshi njems un sitiis - reaali taadu cilveeku agresiju es veel nebiju redzeejusi NEKAD.Vinjsh kliedza uz viiru, ka vinjsh ne taa saprata un, ka somas mums vinjsh nedos un vediis muus uz Chennai par 4500 rupijaam. Paveicaas, ka pienaaca kaut kaads cilveeks no malas - man liekas kaut kaads pashvaldiibnieks vai kaut kas taads - un tad vinjsh attaisiija bagaazhnieku un mees dabuujaam somas - un dabuujaam atkal njemt rikshu, lai tiktu uz autobusu parku, jo taa bija vieniigaa palikusii iespeeja... Tur arii bija jautri - kautkadaa diivainaa ticket office mums lika aizpildiit kaudzi ar papiiriem un mees dabuujaam biljeti par 290 ruupijaam liidz Chennai - kaut kaa man neticaas, ka taa ir iisteniiba. Mums autobuss buus 22.00 - tagad ir 20.30 - seezham velkam laiku interneta kafejniicaa, cerams, ka izdosies - mums vajag liidz riitam tikt uz Chennai un takstii tagad vispaar bail kaapt.<br />Bet vispaar diena saakaas taa -shodien pametaam Madurai, paeedot brokastis muusu iecieniitajaa kafejniicaa - omletes, grauzinji un kafija - 75 santiimi par visu kopaa tad braucam uz shejieni - Trichy - braucaam kopaa ar ljoti jauku indieti vienaa kupejaa - cienaaja muus ar indieshu nacionaalajiem saldumiem - un staastiija visaadus interesantus staastus par indieshhu ikdienu un vinja dogmas par religjiju -pat pats indietis (!!!) teica, ka mums jaabuut ljoti uzmaniigiem un, ka indieshiem nevar ticeet vispaar - jo li arii ir daudz jauku cilveeku bet uz katriem 5 jaukiem ir 3 kraapnieki... Atbraucaam uz Trichy un te saaka liit lietus...taads kartiigs gaaziens - gaajaam saakumaa kaajaam izmirkaam pilniibaa, tad iekaapaam indieshu autobusaa- kursh visu laiku taureeja un braucaam uz templi, kas izcoirsts klints augshgalaa un uz vinju ved 437 pakaapieni - no turienes redz visu Trichy - sabildeejaamies, aprunaajaamies ar vieteejiem priesteriem, noziedojaam 50 santiimus, par ko vinji bija baigi prieciigie un cienaaja muus ar saldumiem un iedeva man dziivu lotosa ziedu - pirmoreiz muuzhaa redzeeju dziivu - smarzha uz robezhas starp patiikamu un purva smaardu, bet pats zieds skaista jau nu bez gala...<br />tad paeedaam kaut kaadas vistas vieteejaa kafuuzii un tad saakaas muusu epopeja ar atceltajaam biljeteem....veel tagad liekaas, ka visi nervu gali atkailinaati...<br />taakaa taa iisumaa...taadi luuk piedziivojumi - un mees jau pamazaam saakam ilgoties peec shtoveetiem kaapostiem... urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:94089 2009-10-30T19:35:00 2009-10-30T19:35:00 2009-10-30T14:14:34Z 2009-10-30T14:14:34Z Beidzot atradaam internetu shajaa trakajaa pilseetaa - atbraucaam vakardien un lai gan domaajaam, ka taa ir baigi lielaa pilseeta - izraadiijaas, ka taada neliela - nu mazaaka mazliet par Reezekni, bet kaa jau Tu noproti te dziivo par daudz tukstoshiem vairaak cilveeku - uz ielaam blakus viens otram visi iespeejamie veikali, brauc motorolleri, govis gan te mazaak staigaa.un pilseetas viduu izsleejies templju komplekss - viss noklaats ar kraasainaam figuuram.domaajaam uz templi iet shodien bet aizgaajaam jau vakardien staigaajoties - vajadzeeja vilkt basas kaajas, jo sveeta vieta - un taa nostaigaajaam 6 hektarus basaam kaajaam. <br />Taa jau ljoti skaisti, bet arii visu laiku knjada, visi brauc kaa grib un aaraa 35 graadi tagad...viirs iededzis melns jau - un vinjsh kad noskujaas, tad daudzi indieshi domaa, ka vinjsh ir sieviete.es arii iedegusi - bet ne baigi - es te biju muguru apdedzinaajusi, visa aizgaaja mazaas chuulinjaas, bet tagad jau viss atkal ok, vecaa aada nogaaja un jaunaa vietaa.kaa chuuskai, kas starp citu te ir sveets dziivnieks...<br />Vakardien muus piechakareeja viesniica, kuru bijaam pasuutiijushi internetaa, atnaacaam - par istabu paprasiija 15 ls...- nepalikaam tur, labi ,ka nebijaam vel par vinju maksaajushi - aizgaajaam uz citu, kur mums arii paprasiija pa daudz - 7ls...bet nu taakaa bijaam nogurushi palikaam tajaa, bet shoriit gan es kaa karavadonis - sakravaajaam mantas un atradaam ljooti jauku viesniicinju - par 3.70 ls - tajaa pashaa ielaa kur mees, bet 5. staavaa ar mazinju balkoninju no kura redzama visa pilseeta. un pat TV ir , par ko viirs protams ljoti prieciigs....jo vinjiem te ir sateliitteleviizija - pari paar 100 kanaaliem - no kuriem kaadi 60 i indieshu filmas, 15 - indieshu muuzika, nu, un paareejie tur kaads discovery - kas angliski...nice<br />Tagad staigaajaamies vienkaarshi pa pilseetu - vinjiem te smiekliigi - vakardien mekleejaam stundu paartikas veikalu - vinjiem vienkaarshi nav. ir juvilieru veseli rajoni, kur puskilometra garumaa tikai juvilieru veikali, ir santehnikju rajoni, bet paartikas rajonu nav...<br />veel M. saapeja kungjis (nu tajaa ieprieksheejaa vietaa) un mees gaajaam pie vieteejaas ajuurveediskas aarstes - taada ljoti veca, un saprot daudz ko jau paskatoties uz cilveeku- vinja paskaidiija vinjam kaklu, paskatiijaas acis un izrakstiija ajuurveediskaas zaales - balstiitas un naturaalaam vielaam - dazhaadas kraasainas pudeliites...tikpat kraasainas un pikanti smarzhojoshas kaa viss te... urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:93733 2009-10-15T14:51:00 2009-10-15T14:51:00 2009-10-15T11:48:30Z 2009-10-15T11:48:30Z Pēc saspringtas plānošanas divu nedēļu garumā - here we go - rītdien beidzot pametam Latviju. Nē, nē - vēl ne pavisam, tikai uz 3 nedēļām.<br />Tātad ekspedīcija sekojoša - 3 nedēļas Indijā -6 pārbraucieni ar vilcienu, 2 iekšzemes lidojumi, plānots apciemot divus jaukus pazīstamus un daudz jaukus vēl nepazīstamus cilvēkus un apskatīt 7 lielākas pilsētas un daudzas maziņākas vietas. Šorīt šādu, beidzot gatavu, 'plančiku' rokās turot, sasmējāmies, ka nevienam no mums nevēras mute saldi saukt to par "mūsu medusmēnesi".<br />Pirmais kultūršoks - vēl mājās esot, kad zinoši ceļotāji man paziņoja, ka visa mana vasaras garderobe ir pārāk pornogrāfiska priekš Indijas - lai i nedomājot vilkt tur dekoltētās kleitas vai plikus ceļgalus rādīt, nepavelkot bikses apakšā. Tā nu vakardien,šādu sarunu iespaidā, noliku uz ceļojuma altāra savus stereotipus, gaumes izjūtu un stila aizspriedumus - nopirku sportiskās lipekļu sandales - pabaisīgas, toties ērti staigāt būs un ne miņas no pornogrāfijas.<br />Rīt lidojam... urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:93545 2009-10-13T15:05:00 2009-10-13T15:05:00 2009-10-13T12:07:36Z 2009-10-13T12:07:36Z Pēdējā laikā vienas vienīgas robežas un prātā robežu šķērsošana. Piektdien bijām uz Šukšina stāstiem - ļoti nelatviska un ļoti nekrieviska izrāde - ļoti smalks nekrievu scenogrāfijas un nelatviešu sajūtu kokteilis. Kad sajūtas ir tieši tik dzīvas un aizkustinājums tik liels, lai nepārplūstu pāri un nepārvērstos tādā pliekanā, slāviskā emociju "pakazuhā", vai nedoddievs asarās - latvieši saņemieties - teātra izrādēs nav pieņemts raudāt.Tāda smalka, smalciņa robeža. Un pēc izrādes beigām visa zāle 20 minūtes aplaudē stāvus,pēc tam, garderobē pēc mēteļiem stāvot, man aiz muguras, JRT aktieri kā īsteni Jēzus mācekļi plašās,indīgās diskusijās nodod savu dievu un skolotāju Hermani. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:91726 2009-07-16T15:54:00 2009-07-16T15:54:00 2009-07-16T12:53:23Z 2009-07-16T12:53:23Z Vai tiešām grēku plūdi par izvirtīgu dzīvi? urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:91622 2009-07-14T15:59:00 2009-07-14T15:59:00 2009-07-14T12:58:32Z 2009-07-14T12:58:32Z <a href="http://incredimazing.com/page/Things_to_Say_During_Sex">īsa pamācība mīlēšanā</a> urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:91258 2009-06-28T17:49:00 2009-06-28T17:49:00 2009-06-28T15:05:49Z 2009-06-28T15:05:49Z Ir jāuzmanās, ko vēlēties, jo tas var piepildīties. <br />Izčīkstējos savai mīļkolēģei piektdien, kas nu jau 4. stundu pavada lidmašīnā Rīga - Ņujorka, cik ļoti gribas atvaļinājumu nākošnadēļ - pat nav oligāti skrienošo un ceļojamo atvaļinājumu, vienkārši ar M. sēdēt mājās, dzert rumu uz balkona, zīmēt un aicināt ciemos sen neredzētus cilvēkus.Un pusstundu pēc šādu nākotnes vēlmju izteikšanas samežģīju kāju darbā uz kāpnēm (ziepeņu grūtniecības/kāpņu labākajās tradīcijās, noripoju pār 5 pakāpieniem). Tagad nedēļa miera mājās - ar zilu kāju uz sarkaniem spilveniem. Ko gribēju, to dabūju. Labi vien ir, ka ruma dzeršanu uz balkona un zīmēšanu slimības lapa neizslēdz, un ciemiņu apmeklējumus arīdzan - tagad šos varu satikt Kubas mafiozo labākajās tradīcijās - ar bambusa spieķi labajā rokā un ruma glāzi kreisajā. Vēl tikai rīt jānopērk cigāri, smalciņā cigarete mutes kaktiņā šajā gadījumā ir bezstils.<br />Vēl viena vēlme, kas beidzot piepildīsies, ir glamūrīga pērļu virteņu lustra tualetē, kas beidzot ir atbraukusi no Bergenas, kur to nopirkām mēnesi atpakaļ. Tagad skatos, kā M. skrūvē karkasu un man ir skaidra vēl viena lieta, par ko man viņš šķita/šķiet tik īpašs. Viņam rokās darbs raisās harmoniski. Tā, ka nevar atraut skatienu no viņa rokām. Hipnotizē. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:90943 2009-06-19T10:31:00 2009-06-19T10:31:00 2009-06-19T07:30:47Z 2009-06-19T07:30:47Z Dažus rītus un dažus vakarus nedēļā , man sanāk braukt ar 829 vai 831 autobusu, kas ātri aizvizina mani no guļamrajona uz centru. Korpulentas pasažieres no Pierīgas, kas mazliet apbružātās jakās, nošķiebušās kurpēs un pagāšnedēļas svaiguma matiem lasa "Privāto dzīvi" - smalki izpētot visas bildītes un reizēm pabraucot garām savai pieturai.<br />Nedomājiet - negribu nevienu aizskart, vienkārši man apkārt pavisam nav cilvēku, kas lasītu " Privāto dzīvi" - respektīvi, vienīgā mērķauditorija, kas man ar to saistās, ir kundzītes autobusā, kas nedzīvo savu dzīvi, bet dzīvo vietējā "krējuma" bildēs - ūdeņraža blondīnes, blussunīši, kurš kuram bučo rokas, kurš kuram laiza kāju pirkstiņus. Nez, cik lielā mērā viņas ilgojas, apskauž vai redz sapņos tādu dzīvi - ar dārgiem kažokiem, apbružāto vējjaku vietā, un pieaudzētajiem matiem, ataugušo sakņu vietā.<br />Pati lasu Karogu, Rīgas laiku, Deko un visādu svešzemju interjera žurnālus, reizēm kāja paslīd uz Vogue, M. lasa Ilustrēto vēsturi tualetē un svešzemju foto žurnālus pie brokastīm, māsa dzīvojas glancē - dāmu žurnaļčiki, mamma lasa kulinārijas izvirtības, tēvs - Ilustrēto zinātni, draugi un draudzenes nepērk žurnālus - modernais laikmets - visu lasām internetā.<br />Bet kuri vēl ir tie, kas lasa " Privāto dzīvi"? urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:90841 2009-05-25T10:40:00 2009-05-25T10:40:00 2009-05-25T07:39:47Z 2009-05-25T07:39:47Z Необходима помощь в оформлении могилы, памятника. Нужен эскиз. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:90428 2009-05-10T23:30:00 2009-05-10T23:30:00 2009-05-10T21:41:28Z 2009-05-10T21:41:28Z Lietus. Katru dienu nopakošanās lietus biksēs un jakā (jā, jā, arī kaut kas tāds eksistē manā garderobē, kopš 5 gadus atpakaļ tā nopietni sasējos ar skandināviem), kalnos kāpšana, smiņķi, kas tā arī netieka izvilkti no kofera, mazā Leonardo rīta modināšana, nosiekalojot visu seju un jāteniski sēžot uz vēdera, dziedot beibebeibebeibeee, vecamamma, kas emigrējusi uz šejieni, lai auklētu mazmazdēlu un pierastu dzert dry martini katru vakaru pie filmām angļu valodā ar norsk subtitriem un apspriest ar savu mazmeitu, mazdēlu un viņu draugiem un draudzenēm Džorža Klūnija pakaļu un Raikonenu - Formula 1 translācijās.<br />Dīvaini, bet tā ir pirmā reize, kopš pirmās Norvēģijas reizes, kad par Norvēģiju esmu sajūsmā. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:90157 2009-05-05T22:04:00 2009-05-05T22:04:00 2009-05-05T19:11:34Z 2009-05-05T19:11:34Z Mans pussakravātais koferis rītdienas lidojumam uz Bergenu izskatās skumjš un ironisks reizē - pārblīvēts ar biezajiem, ziemas džemperiem dažādos zilās krāsas toņos (ziemas apsēstība, kurai izdevās pārkāpt pāri, iekāpjot krēmkrāsā). Jā, tas nav pagāšgada pirmā atvaļinājuma lidojums uz Valensiju ar gaisīgām zīda kleitām un zelta sandalēm. Tā ir Bergena, kur no 365 dienām gadā, 260 dienas gadā līst. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:89938 2009-04-23T13:13:00 2009-04-23T13:13:00 2009-04-23T11:32:26Z 2009-04-23T11:32:26Z - 5 cm vidukļa<br />+ 1 cm gurniem<br />krūtis man jau ir<br /><br />un tad man būtu 90 'to glamūrīgās modeles apmēri...<br /><br />tā, zaķīši urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:89730 2009-04-04T21:34:00 2009-04-04T21:34:00 2009-04-04T18:47:45Z 2009-04-04T18:47:45Z Beidzot mājās - daudz sadarīts dienā, kura plānotājā bija atzīmēta kā tukša - ne plānu, ne nodomu. Beigās gan Riga Fashion week Šeilas kleitas (briesmīgi salikumi, baismīgu ķermeņa proporciju modeles un jauki, pavasarīgi mētelīši), gan pistāciju saldējuma testēšana AB dambī, gan Āgenskalna antikvariātbode, gan pūpolu pilna vāze, kas tagad lepni saslējušies pret Servantesa akvareļseju gleznā (izskatās, kā ziedi uz altāra pret svētbildi kādā pareizticīgo baznīcā).Toties uz balkona savu restaurēšanas kārtu gaida divi krēsli, ko šodien no kādas mājas pagalma savācām - katru reizi braucu garām un viņi tur stāvēja - tātad nevienam nevajadzīgi mani gaidīja. Tādi krēsli bija manai vecomei laukos - ar vijumiem uz atzveltnes.Tagad tādi būs arī man.<br />Un vēl dažbrīd manī tomēr pamostas mājsaimniece. Top skābeņu zupa. Sagribējās kā bērnībā, laukos - ar dzeltenām olu actiņām un krējuma piciņu vidū, virsū tiks uzbērti dilles un loki, kas man puķupodos paaugušies jau.<br /><br />Šodien skaisti. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:89508 2009-04-02T13:40:00 2009-04-02T13:40:00 2009-04-02T10:42:22Z 2009-04-02T10:42:22Z Un vēl es nesaprotu, kā 1. aprīlī, pilnīgā nopietnībā, var atlaist no darba? Tas tāds kā spļāviens dvēselē un cirtiens pašapziņai, jo pat uz pleca nav kam paraudāt, visi sākumā smaida un saka - jā, jā, aprīlis! urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:89198 2009-04-02T13:02:00 2009-04-02T13:02:00 2009-04-02T10:12:37Z 2009-04-02T10:12:37Z Esmu pasākusi agrāk celties no rītiem, arī tad, kad darbā jābūt tik ap pusdienlaiku. Un nenožēloju - katrs šāds rīts ar kaut ko pārsteidz. Šorīt ļāvāmies brīnīties par Vērmanīša bērnu rotaļu laukumu - kur visiem bērņukiem bija uzvilktas tādas kā policistu atstarojošās dzeltenās vestītes. Tā viņi tur visi kūņojās - visi apmēram vienāda vecuma un vienādās vestītēs. Dažiem vestīšu nebija - domājām, ka visiem jau nepietika un, ka tas ir noteikti ir saistīts ar kaut kādu jaunu likumu, bērnu drošību uz ielām un aizmāršīgiem vecākiem, lai redz, kur bērns skrien. Diskutējot mēģinājām atrast tantiņu, kas tās vestītes tajā spēļu laukumā izsniedz. Diemžēl, bez rezultātiem.<br />Liela vilšanās - jo kāpjot mašīnā, visi vestainie bērni tika salikti pie šņorītes un vesti rindiņā. Tātad vestītes patiesībā domātas, lai bērnudārza aukles nesajauc un nepaķer pie šņores sīko, kas nav viņējais. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:88836 2009-03-02T11:46:00 2009-03-02T11:46:00 2009-03-02T09:55:48Z 2009-03-02T09:55:48Z Visas brīvdienas praktiski visi skatāmie vīrieši ģērbās sieviešu drēbēs - sestdienas nakts fotosesijas lateksa biksēs, svētdienas teātra izrāde, kurā bija tikai viena aktrise (visi pārējie aktieri) un manu topošo radu sīkais, kas bērnudārza karnevālā grib būt zobu feja un izrāda visiem gaišzilu tilla gabalu.<br />I kuda mi katimsya... urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:88608 2009-02-16T12:45:00 2009-02-16T12:45:00 2009-02-16T10:55:08Z 2009-02-16T10:55:08Z Dienas sajukušas, tādas kā mūžīgās brīvdienas - es joprojām cenšos atgūties no trešdienas naktī pazaudētās balss, kas nu jau ir pāraugusi tādā sausā un miegu padzenošā klepū. Savukārt, my beloved sēž mājās jau 3 dienas, jo telefons klusē un uz darbu neizsauc. Tā nu mēs te mostamies vēlu, tērējam DEPO dāvankartes, ko uz sālsmaizi viņa vecāki sadāvināja, sapņojam par lampu dizainiem un taisām skapi. Tāda dzīve nekurienē. Mazliet bezcerība, mazliet Ryanair lētās aviobiļetes, mazliet mīlēšanās.<br />Un vēl mums uz balkona dzīvo resns balodis, kam patīk izkašāt pelntrauku, apcerīgi sēdēt uz margām, skatoties uz garām lidojošām kaijām un pozēt manam kameras ojektīvam, kad es uz ceļgaliem klusiņām zogos pie loga, lai viņu bildētu.Slēpšanās aiz aizkariem manevri te nestrādā - aizkaru mūsmājās nav. urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:88448 2008-12-16T17:44:00 2008-12-16T17:44:00 2008-12-16T15:47:26Z 2008-12-16T15:47:26Z pasaki ar cik airiem kanoe, pasaki ar cik taisnībām gribi mani piesmaukt, saki, ka esi te, saki, ka esi ceļā ar kanoe pa jūtu viļņiem, iedod, to, kas tev ir man, iedod mazliet prieka un nedaudz sevis... urn:lj:klab.lv:atom1:velvet:88079 2008-12-16T15:05:00 2008-12-16T15:05:00 2008-12-16T13:14:12Z 2008-12-16T13:14:12Z Vakarnakt rakstot novēlējumus apsveikuma kartiņās, gribējās katram izdomāt brīnumu, kuram ticēt. Pēc divām pudelēm vīna, likās, ka brīnumi, takš tepat apkārt - katram savējie. Brīnums, kad, ceptas vistas gabaliņam nav ādas virsū, jo kāds novilcis iepriekš, zinot, ka man negaršo briesmīgi...brīnums, kad policists nepamana, ka mašīnai vēl vasaras riepas, brīnums, kad Rīgas ziemā atnāk paciņa no Spānijas pilna ar baltiem, gaišziliem un rozā oļiem, kuri vēl vasarā dedzināja kājas.