| d'accord baby |
[Sep. 22nd, 2005|11:43 pm] |
Transformējos dažādos objektos un sajūtās. esmu attieksme pret priekšmetiem un būtībām, nevis priekšmeti un būtība kā taustāma parādība. 2 nedēļas pazaudēta laika. laimīgi ir tie, kas var sev nozvērēt, ka viņiem nav bijis zudušais laiks.bet atkal kā gan laiku var pazaudēt, ja tas nav taustāms - kā var dzīvot tas , kas nemaz nepastāv. kā to var pārdot, saglabāt un kā tas var būt vai nebūt. kā var atlicināt, ziedot vai aizdot dažas minūtes, stundas, dienas laika, ja laika nemaz nav.
Tāpat kā gan var braukt autobuss, kas stāv uz vietas, bet iekāpjot iekšā tu aizbrauc uz Āfriku kopā ar plastelīnveidīgiem francūžiem, izģērbjošiem skatieniem, sarkastiskiem teikumiem, pārsaldinātu kā dolche vita tēju un austrumu paklāju rakstu spožumu. Bet mēs braucām.uz nekurieni - tikai telefona numuri un Parīzes ieliņu nosakumi dīvainos ornamentos uz roku locītavām un pleciem. Tāpat kā sliežu tetovējumi uz zemes ādas, tāpat kā Spānijas dienvidu vīģes klusajā paradīzē- K. Valdemāra māju pagalmā, tāpat kā piespiest vaigu mēnesim vai piešķindināt ar zābaku zolēm visu naksnīgo Rīgu. Tāpat kā aiziešana reizēm var būt veids kā pateikt to, ka nožēlo. |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2005|06:55 pm] |
|
es nesūdzos ne par ko.nepavisam.man pat nav tiesību būt žēlojamai, jo vienmēr biju spēlējusies vienatnē.un šaubos vai man vajag lai mani žēlotu, tas parasti beidzas ar žēlastības sniedzēju iemīšanu rudens zemē, kas tāpat tiko kā elpo. es kādreiz radīju pasauli divreiz.trešo reizi , liekas, vairs neizturēšu. un manā istabā ir 253 zaļi ornamenti no rīta un 257 zaļi ornamenti naktī uz sienas- agrīnā art deco stilā.jaukas butaforijas, kas nemainās jau gadiem ilgi - mainās tikai galvenie varoņi.valodas izvarošana pa naktīm un cilvēks, kas izseko pa dienu.tradicionālais sadalījums.netradicionāla pieeja.rudenim ir tā tieksme pēc pabeigtības, pēc plānu un ideju īstenošanas, kad visa iekšējā, haotiskā bagāža tiecas īstenoties, tad ir rudens. bet izejmateriālu nav. |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2005|08:51 pm] |
| [ | music |
| | yann tierse- le valse d'amelie | ] |
viena jubileja godam nosvinēta.paliek tikai otra visu cauru nakti.šaubos, ka tur es viegli tikšu cauri ar 3 pudelēm šampānieša uz 2viem, playstation spēlēšanu, 10svecītēm uz tortes, šautriņu mētāšānu, kafiju un cigareti uz balkona un daudziem 'gandrīzpusaudžūvecumu' sasniegušiem vīrietīšiem. otra iesāksies ar nakti pēc kā smaržos viņa mati un šūpošanos tukšajos pēcpadomju spēļu laukumos, kas jau sen ar zāli aizauguši un aizmirsti.tas viss vēl tikai būs.vīrieši izaug un starp abām jubilejām 10 gadi starpība.izaugs arī visi vīrietīši un šūpos kādu līdz koku galotnēm, līdz aizraujas elpa un nokrīt apavi atklājot kailu patiesību.
mēs tiekamies tikai tad, kad kustamies. |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2005|11:30 am] |
| [ | music |
| | never now a girl like you before | ] |
cilvēki krīt ārā pa logu uz asfalta un tiek apvilkti ar baltu skolas krītu.dažādās pozās ar dažādu attieksmi.melnas rokas no automašīnu disku krāsas, stencili uz kailām mugurām, striptīzs uz galvenās ielas ap laternas stabu, daudz alus un šūpošanās līdz koku galotnēm.smiekli acu kaktiņos un valsis uz šosejas apmalēm.bērnība vakardien. |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2005|10:58 am] |
| [ | music |
| | tas pats playground love | ] |
jokaini satikt bērnudārza smilškastes draugus un darīt visu to pašu ko toreiz. cilvēki vairs nesaprot un jautā cik grādīgā ir bijis patērēts.un vēl man ir 7 gadus vecs pielūdzējs, kas baro mani ar konfektēm, stāsta kā mēs piedzersimies no sulas, ved mani pie rokas pāri ceļam, cīnās ar suni, nēsā līdzi ūdenspistoli manis dēļ un lūdz lai es metu pie malas smēķēšanu. skaisti ir atkal būt mīlētam :) |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2005|04:08 pm] |
| [ | music |
| | serge gainsbourg &Jane birkin- je t`ame moi non plus | ] |
vējš izpurina matus, izpurina negācijas, izžāvē asaras, paceļ gaisā. man patīk gulēt garā nepļautā zālē un skatīties uz pamestajām rūpnīcām un zāli, kas viļņojas pāri. kautkur blakus vēja sunim skudras apgrauž kaulus.cilvēki cilvēkiem kaulus apgrauž labāk. |
|
|
| pasaka par būšanu |
[Aug. 25th, 2005|10:15 am] |
Reiz bija pagalms.tāds pavisam parasts pagalms starp 2mājām ar veļas virvēm un vienu aprakstītu ķieģeļu sienu mīlu/ nemīlu/pidars stilā.virs galvas mākoņu kvadrāts, filma, kurā kadri mainās atkarībā no noskaņojuma.bija šajā pagalmā 10 puikas un 1 meitene, kurai trakā 'kaķu sieva'nekad nevarēja piedot futbolu, ābolu zagšanu, štābu taisīšanu un ūdenspistoļu kaujas pa jumtu kopā ar puikām.mūžīgi izmīdīta zāle zem veļas virvēm - es biju vērā ņemams vārtsargs.āboli bija skābi un garšoja pēc adrenalīna un kaimiņsuņa Ralfa saplēstajām biksēm.tas bija toreiz .mēs bijām.
Zāle zem veļas virvēm izauga atkal, tur bārbijas mocīja jaunā paaudze.bet 10 puikas un 1 meitene jau gāja skolā. huligānisms attīstījās.puikām agri sāka patikt meitenes, alkohols un filozofiskas sarunas līdz rītam, meitenei- meitenes, puikas, vieglās narkotikas un pazušana ik pa mirklim.tas bija toreiz.mēs bijām.
Tas pats pagalms, tikai cita filma.četri puikas tika avārijā pagāšgad,viens apzināti noslīka, viens izmetās pa logu sestdien.pārējie pieci huligāni jau sen kā pazuduši un veļas virves jau sen kā satrūnējušas. |
|
|
| šodiena. |
[Aug. 23rd, 2005|03:06 pm] |
mans vīrietis manā nakts pēdējā sapnī negrib ar mani mīlēties un visu laiku tikai murrā,ka man tūlīt zvanīs modinātājs.modinātājs nozvana.precīzi sešos.sapnis pārtrūkst.viss kā plānots.ar savu dāvināmo milzīgo gleznu un pāris ļoti milzīgām somām ierodos stacijā, lai beidzot brauktu ar vilcienu kā 'normāls cilvēks', jo pat pēc krāvēja darba fiziski visu to smagumu līdz šosejai nemaz i neaizstieptu, kur nu vēl paceltu virs galvas un samestu furā, ko es teorētiski nostopētu.bet tieši šodien redz, mans vilciens bija aizgājis jau 2 stundas iepriekš.nevienu nebrīdinot.adjo.rīti uz šosejas , tāpat kā rīti morgā ir skaisti. viens motīvs tam visam, kautkāds nāvīgs, i morgā i uz šosejas. pāris stundas Jēkabpils kristīgi apburtajā lokā, runas par govju apsēklošanu un Skandināviju un beidzot svētītā māju zeme.tikai, nebiju es gaidījusi šajā perfektajā rītā paziņojumu par kārtējo aiziešanu.nebiju.nāvīgais motīvs atgriezās.mājās mani bieži sagaida ar paziņojumiem par bērēm. |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2005|08:37 pm] |
|
es vairs neguļu naktīs.man liekas, ka istabā kāds stāv aiz muguras, kāds staigā pa gaiteni, sēž uz palodzas, runā ar mani, saka ko man darīt.kad aizveru acis , tad redzu balto griestu kvadrātu it kā acis nemaz nebūtu aizvērtas.es pat varu tam pieskarties.samērā interesants stāvoklis.vakar izdevās iemest izsmēķi peļķē reizē ar krītošo zvaigzni nez kāpēc vienā apakšveļā izdomāju izlēkt pa logu (atkal...), bet šoreiz bez starpgadījumiem. cinisms pārvēršas marasmā.dzērvenes pūdercukurā.vai dvēseles pūdercukurā.un tikai dārzā pavisam klusu, lai dzird tikai daži, krīt āboli. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2005|10:29 pm] |
|
ārsti pārmet man neadekvātu uzvedību un iesaka aiziet pie psihiatra, tātad atkal satikšu Arni. Viss dzīvē virzās pa noteiktu spirāli. Tikai nekāda rudens - nekādu rudi dzeltenu skumju un aukstuma. Neielaist rudeni un necelt klausuli, jo otrā galā noteikti ir rudens. Aļoooo. Duļķains ūdens caurspīdīgā krūzē.Staļina mīļākais 'portvīns'uz galda. Divi kraukļi lidoja no kara, savdabīga debesu paisumreliģija. |
|
|