| ... |
Dec. 16th, 2008|03:05 pm |
|
Vakarnakt rakstot novēlējumus apsveikuma kartiņās, gribējās katram izdomāt brīnumu, kuram ticēt. Pēc divām pudelēm vīna, likās, ka brīnumi, takš tepat apkārt - katram savējie. Brīnums, kad, ceptas vistas gabaliņam nav ādas virsū, jo kāds novilcis iepriekš, zinot, ka man negaršo briesmīgi...brīnums, kad policists nepamana, ka mašīnai vēl vasaras riepas, brīnums, kad Rīgas ziemā atnāk paciņa no Spānijas pilna ar baltiem, gaišziliem un rozā oļiem, kuri vēl vasarā dedzināja kājas. |
|