|
Nov. 5th, 2005|09:49 pm |
|
salipināju cilvēciņu no balta plastelīna.pusdievu pus cilvēku, bet ne varoni- drīzāk cietēju un lūdzēju.pat nemanīju kā radīju to eļļaini balto plastilīna brīnumu - visu laiku virpināju domas pirkstos. izdūru divas acu svītriņas ar adāmadatu un tagad viņš mani pēta - nopietni, nereāli, taču ļoti uzstājīgi. kā jau jaundzimušais. |
|