| mans vārds, tavs saldējums, kādreiz tava es. |
Nov. 6th, 2004|03:19 pm |
ārā pa logu laiski staipās balts kaķis.drīz jau nāks kaķusieva un pārbaros ņaudošos un destruktīvos dzīvniekus.baltais kaķis nenāks uzreiz.viņs ir lepns....un balts kā priekšlaicīga sniega kupena un bērnu kājām viņs arī nemurrās apkārt, pielīpstot kā skočs, jo viņš ir kaķis, īstais kaķis.
ar Tēvu ēdam olu liķiera saldējumu ar šokolādes mērci, ko viņš speciāli man nopircis. Centieni pārvērst visu karā ar karotēm par saldējumu un auksts alus, katram no savas pudeles. Tikai tie agrākie laiki jau garām, kad bija savādāk.Un alus arī toreiz nebija, vai arī bija katram no mums atsevišķi. Atdodu saldējumu viņam, nejauši sakrauju mandarīnu mizas uz viņa darba atskaitēm un līgumiem, nomazgāju traukus un aizmiegu. Rīt es atkal pazudīšu no viņa dzīves. |
|