| in the crowds of all the ppl |
Jul. 1st, 2004|02:07 pm |
Katrs putekļaini zaļo pilsētu redz savādāku.Iespējams to ietekmē mūzika, kas skan ausīs viņiem katram.Austiņas, rādio, plejerīši vai dvēseles mūzika.Nav svarīgi.
Meitene pieturā ar radio pie rokas.Un Kriss Īzaks lēnā straumē izplūst uz ielas, sadalās, riņķo ap Baltās baznīcas smailēm un izšķīst gaisā.
Puisis ar masīvo motherfucker skaņu, kas pulsē reizē ar viņa soļiem pāršķeļot ar smagnējiem zābakiem karsto asfaltu.Ritms viņa redzeslokam un viņa pilsētai.
Tuc-tuc no garmāmbraucošās mašīnas.Viņi vibrē savu pilsētu ar savām skaņām ,kas rada atbalsis daudzu viesnīcu logos, kad tās iemītnieki iznāk uz balkonu acu plakstiņiem un ierauga savu pilsētu, kas spoguļojas šosejas putekļos un Māras zeltītajā krustā.
Tomēr mana pilsēta nav kristīga .Tā drīzāk ir aizrāvusies ar reliģiskajām konfesijām tāpēc, ka tā būtu pareizāk.Bet kas, velnsparāvis,vispār ir pareizi?
Sigur Ros manā pilsētā nāk no manis. |
|