| to take myself. |
May. 1st, 2004|09:24 pm |
it kā būtu kaut kas jāieraksta. tā nepamatoti jeb arī pārāk pamatoti.
šodien braucot tādā harmoniskā ātrumā cauri visai pilsētai- no robežas līdz robežai- klikšķināju ar acīm kadrus- lietas, ko ikdienas pelēkajā asfaltveidīgajā masā nepamana- zila matu lente ceriņkrūmā, POMA i love you- ar sarkanu lūpu zīmuli uz pieturas stikliem, suns ar trijām kājām, ko nemaz nemana...un visam pāri silti un vakars.un nenormāli labi palika- kaut kā pārāk mierīgi, lai būtu īstenība.
un teātrimprovizāciju vakarpasākumā dabūjām 1. vietu- smalki vai ne pārāk smalki aptinot ap pirkstu visu augstskolu.nezinu vai tam tā bija jābūt.
'klusā daba ar virves dejotāju neilona svārkos' |
|