| Jūnija mērķa auditorijas apzināšana |
[Jun. 19th, 2009|10:31 am] |
Dažus rītus un dažus vakarus nedēļā , man sanāk braukt ar 829 vai 831 autobusu, kas ātri aizvizina mani no guļamrajona uz centru. Korpulentas pasažieres no Pierīgas, kas mazliet apbružātās jakās, nošķiebušās kurpēs un pagāšnedēļas svaiguma matiem lasa "Privāto dzīvi" - smalki izpētot visas bildītes un reizēm pabraucot garām savai pieturai.
Nedomājiet - negribu nevienu aizskart, vienkārši man apkārt pavisam nav cilvēku, kas lasītu " Privāto dzīvi" - respektīvi, vienīgā mērķauditorija, kas man ar to saistās, ir kundzītes autobusā, kas nedzīvo savu dzīvi, bet dzīvo vietējā "krējuma" bildēs - ūdeņraža blondīnes, blussunīši, kurš kuram bučo rokas, kurš kuram laiza kāju pirkstiņus. Nez, cik lielā mērā viņas ilgojas, apskauž vai redz sapņos tādu dzīvi - ar dārgiem kažokiem, apbružāto vējjaku vietā, un pieaudzētajiem matiem, ataugušo sakņu vietā.
Pati lasu Karogu, Rīgas laiku, Deko un visādu svešzemju interjera žurnālus, reizēm kāja paslīd uz Vogue, M. lasa Ilustrēto vēsturi tualetē un svešzemju foto žurnālus pie brokastīm, māsa dzīvojas glancē - dāmu žurnaļčiki, mamma lasa kulinārijas izvirtības, tēvs - Ilustrēto zinātni, draugi un draudzenes nepērk žurnālus - modernais laikmets - visu lasām internetā.
Bet kuri vēl ir tie, kas lasa " Privāto dzīvi"? |
|
|