| d'accord baby |
[Sep. 22nd, 2005|11:43 pm] |
Transformējos dažādos objektos un sajūtās. esmu attieksme pret priekšmetiem un būtībām, nevis priekšmeti un būtība kā taustāma parādība. 2 nedēļas pazaudēta laika. laimīgi ir tie, kas var sev nozvērēt, ka viņiem nav bijis zudušais laiks.bet atkal kā gan laiku var pazaudēt, ja tas nav taustāms - kā var dzīvot tas , kas nemaz nepastāv. kā to var pārdot, saglabāt un kā tas var būt vai nebūt. kā var atlicināt, ziedot vai aizdot dažas minūtes, stundas, dienas laika, ja laika nemaz nav.
Tāpat kā gan var braukt autobuss, kas stāv uz vietas, bet iekāpjot iekšā tu aizbrauc uz Āfriku kopā ar plastelīnveidīgiem francūžiem, izģērbjošiem skatieniem, sarkastiskiem teikumiem, pārsaldinātu kā dolche vita tēju un austrumu paklāju rakstu spožumu. Bet mēs braucām.uz nekurieni - tikai telefona numuri un Parīzes ieliņu nosakumi dīvainos ornamentos uz roku locītavām un pleciem. Tāpat kā sliežu tetovējumi uz zemes ādas, tāpat kā Spānijas dienvidu vīģes klusajā paradīzē- K. Valdemāra māju pagalmā, tāpat kā piespiest vaigu mēnesim vai piešķindināt ar zābaku zolēm visu naksnīgo Rīgu. Tāpat kā aiziešana reizēm var būt veids kā pateikt to, ka nožēlo. |
|
|