| pasaka par būšanu |
[Aug. 25th, 2005|10:15 am] |
Reiz bija pagalms.tāds pavisam parasts pagalms starp 2mājām ar veļas virvēm un vienu aprakstītu ķieģeļu sienu mīlu/ nemīlu/pidars stilā.virs galvas mākoņu kvadrāts, filma, kurā kadri mainās atkarībā no noskaņojuma.bija šajā pagalmā 10 puikas un 1 meitene, kurai trakā 'kaķu sieva'nekad nevarēja piedot futbolu, ābolu zagšanu, štābu taisīšanu un ūdenspistoļu kaujas pa jumtu kopā ar puikām.mūžīgi izmīdīta zāle zem veļas virvēm - es biju vērā ņemams vārtsargs.āboli bija skābi un garšoja pēc adrenalīna un kaimiņsuņa Ralfa saplēstajām biksēm.tas bija toreiz .mēs bijām.
Zāle zem veļas virvēm izauga atkal, tur bārbijas mocīja jaunā paaudze.bet 10 puikas un 1 meitene jau gāja skolā. huligānisms attīstījās.puikām agri sāka patikt meitenes, alkohols un filozofiskas sarunas līdz rītam, meitenei- meitenes, puikas, vieglās narkotikas un pazušana ik pa mirklim.tas bija toreiz.mēs bijām.
Tas pats pagalms, tikai cita filma.četri puikas tika avārijā pagāšgad,viens apzināti noslīka, viens izmetās pa logu sestdien.pārējie pieci huligāni jau sen kā pazuduši un veļas virves jau sen kā satrūnējušas. |
|
|