| Osram 60w |
[May. 9th, 2005|02:20 pm] |
| [ | music |
| | the smashing pumpkins- today | ] |
Cilvēks ienāca, apskatīja un nemanot ienāca iekšā.Sākumā nemaz nelaidu klāt, tā vēsi, pavisam vēsi.Viņš nāca ciemos katru vakaru, ne dienu neizlaižot, vārīja zupas, ļāva par sevi smieties, vienmēr atzvanīja pēc niecīgas pīkstināšanas, ļāva ar sevi darīt visu, ko vēlējos.Un tā katru dienu.Neizlaižot.Sākumā viņš kļuva par interjera priekšmetu, tad par mājdzīvnieku un tad par to kā pietrūkst.Tas sāka šķist pašsaprotami un, kad apciemojums izkrita, radās tiko manāmas aizdomas un uztraukums. Tad viņš atkal nāca un viss bija pa vecam. Attapos pie tā, ka pati zvanu viņam, naktī skaidrojam attiecības un viss ir kautkā pašsaprotami, pavisam pašsaprotami un nereāli. Cilvēks- dadzis,kas nu jau valkā sieviešu zeķubikses, manas bikses un kleitas, mierīgi panes ņirgāšanos, sava laika apēšanu, cigarešu dūmus un bodyart all evening un kas māk pieradināt pie sevis, joprojām nāk katru vakaru, bet nu jau viss ir savādāk.Mēs guļam trijatā un nesaprotam, ko mums vienam no otra vajag. |
|
|