| Leiputrija. |
[Feb. 2nd, 2005|09:16 pm] |
Cilvēkiem pēdējā laikā ļoti patīk ēst.visi to vien dara kā aicina mani ēst- kopā, vienatnē, bet galvenais- pieēsties, apgulties un atkal ēst- risināt jautājumu kurš ies uz veikalu un kurš izmaksās.ēst! Leiputrija plaukst un nemaz netaisās vīst.bezgalīgie jogurti, skābētie kāposti, kartupeļi( visos veidos un ar visu), augļi, dārzeņi un dzīvnieki. Viss tiek apēsts- smiekli, nepateiktie vārdi, sarūgtinājums, nedomātās domas un pat nedzimušie bērni. Apēd visu, sagremo un norij. Nekas nepaliek pāri. Visu aprij.
Un toreiz reizi nedēļā mēs atļāvāmies pirkt tuvējā bodītē graudu spilventiņus, stundām ilgi gulēt zālē, lasīt Kantu, ļaut no saules apstulbušajiem taureņiem sēšties sev uz nabas un vilkt 200gramus auzu spilventiņu pa 5 stundām.Toreiz industriālajā rajonā leiputrijas vēl nebija- bijām mēs.Tagad mūsu nav- ir Leiputrija. |
|
|