| jau atkal un atkal.un atkal. |
[Dec. 14th, 2004|05:05 pm] |
man pēdējā laikā ir paradums gulēt arī pēc modinātāja nozvanīšanas.modinātājs nozvana, es automātiski pastiepju roku un guļot to izslēdzu( noņemot bloku pirms tam!), tad pagriežos uz otriem sāniem un guļu tālāk.šodien bija jau trešais sprinta rīts.kad, lai nokļūtu no mežciema līdz veselīgajai 'maskačkas'atmosfērai, man bija stunda laika.šādās reizēs es visvairāk vēlos, lai es būtu trolejbusa vadītājs un luksofors reizē.lai varētu kontrolēt pilnīgi visu, ne tiaki savas kājas un skrējienu pa esplanādi jau trešo rītu.
Toties mani jau paspējušas iemīlēt adventes vainagu pārdevējas.katru reizi tieku pavadīta ar saprotošu smaidu.ar pirmo rīta cigareti mutē, the dandy warhols ausīs un divām somām atsmaidu pretim.un laikam tobrīd tā ir laime. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2004|05:57 pm] |
|
izsecināt neizsecināmo no tā, ko pats kādreiz biji pierakstījis un, kas toreiz likās izsecināms, ir grūti, ai cik grūti. |
|
|