| keip kishkis, keip katele...ondulācijas krāsotajiem matiem un sirdij. |
[Dec. 9th, 2004|08:21 pm] |
karsti.pavisam karsti.un viņai spīd acis- laikam kārtējo reizi iemīlējusies.ārā pavasaris decembra vidū un viņai spīd acis.bieži un skaisti spīd, un katru reizi savādāk. katru reizi neatkārtojas, katru reizi kautkā īpaši spīd- kā pirmo, vēl zaļo ābolu baltās sēkliņas, kā sniegpārslas skropstu galos, kas sajaucas ar maxfactor tušas ķēpu, kā spļāviens uz pelēkā asfalta, kā mākslīgie dārgakmeņi lētām ielasmeitām. katru reizi savādāk viens un tas pats.un te ir karsti.ļoti karsti.
Un matos man top ondulācijas.Sveiciens no pagātnes kad kļūstu līdzīga Annai-vecvecmātei, kuras seja svaiga un veselīga skatās no ģīmetnes manā vecajā dzīvoklī.A man nikotīns sejā.Un ondulācijas- matos. |
|
|