| kas tas par šriftu? |
[Oct. 22nd, 2004|11:05 pm] |
laikam nekā jauna.gads klāt gads nost un nekas nemainās.parādās cilvēki kā zaķi, kas atskrien un pazūd trūdošo lapu kaudzēs.paliek tikai kažociņi- balti, pelēki un lašu krāsā.paliek arī laternas, spīdīgie, glam vaigi abiem vīriešiem.tikai vaigi.nekas vairāk.
paliek mūžam neizprastais Bergmanis ar savu nāvi, kas spēlē šahu un dzirda zirgus jūrā,paliek ceļš uz kādām no 3 mājām (neskaitot altarnatīvas), paliek Kate ar saviem/maniem ziepju burbuļiem un transparento infantilismu.
tāpēc ka debesīs paparika garšo savādāk!
vispār viss ir savādāk, tik ļoti,ka, kad apnika plosīties pārmaiņas pēc var mēģināt raudāt.
delaj menja tochno mama! |
|
|
| 32....33 vairs nebūs. |
[Oct. 22nd, 2004|11:18 pm] |
Ģitārists Juris arī vairs nav.Viņš nesagaidīja 33.Piezvanīja mīļotajai sievietei, kad viņa atteica un apsolīja salūtu, ja viņa pienāks pie loga.Rudens lapās viņš uzspridzinājās ar paštaisītu spridzekli. Es zinu, Viņš nebija īsti radīts šodienai un vispār šai dzīvei kā jau visi -MĒS-, bet tik un tā...
sarkans krekls, sarkani vārdi un sajūtas, sajūtas, sajūtas, kad pēdējoreizi redzēju. |
|
|