| un smiekliigi... |
[Feb. 4th, 2004|02:42 pm] |
cilveeki naak un iet...un man paarsteidziigi vienalga, tikai galvenais atrast kaadu, kas buutu gataws nepalikt un nemociities, bet iet prom, tad tiek izdomats iemesls un projaam...paarsteidziigi, tachu nekad nebuutu domaajusi, ka ir tik daudzas vietas kur iet, kad nav kur iet...ir un daudz.
Šodien runājām par to, ka ja papētītu mūsu varzu atklātos daudz kas jauns, daudz tas, ko citi pat nenojauš, neapzinās, kaut arī daudzas reizes tas ticis viņiem mutē uz naža gala bāzts. Šādos brīžos pārliecinies, ka stāsti par antiņiem un mazajiem dzīves lūzerīšiem nav mīts. Noteikti nav...tāpat kā sievietas mātes un nemātes. Labi, ka Viņa ir sieviete nemāte un tikai neveiksmīgi cenšas to tēlot, smieklīgi tas viss...
Atnāca cilvēks un tēloja, ka atnācis kaut ko lūgt...bet patiesība - uzspiest...nesanāca, nevis tāpēc, ka es esmu pārāk rūdīta, bet tāpēc, ka viņam acīs jau bij uzvara...Nekā!!!VENI VIDI VICI var pieraxstīt uz rūtiņu papīra un iemest zaļajā konteinerī.
noirnoirnoirnoirnoirnoirnoirnoirnoirnoirnoirnoirnoirnoirnoirnoir |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}