(bez virsraksta)
Maijs. 20., 2025 | 11:19 am
naktī nejauši pametu savu ķermeni.
jutu sevi vienlaikus gan guļot horizontāli, gan stāvot kājās. kamēr mans sapņu ķermenis spēra lēnus soļus, mans fiziskais ķermenis vibrēja. es jutos patīkami satraukts. pārāk patīkami satraukts – pārāk liels uzbudinājums mani velk atpakaļ fiziskumā. es nevarēju skaidri redzēt, it kā acīm priekšā būtu kāds plīvurs, kas ļauj tikai sajust apkārtējās vides klātbūtni, bet ne skaidri ieraudzīt, it kā es lūkotos caur puscaurspīdīgiem plakstiņiem. bija liela vēlme atvērt acis, bet to pavadīja pārliecība, ka šīs acis ir jāatver citādāk nekā fiziskās, un tā bija taisnība, jo nejauši atvēru savas īstās acis un ieraudzīju pulksteni. tur noturēties nav viegli, tā ir kā staigāšana pa virvi.
citā reizē, kad apzināti mēģināju pamest ķermeni, tas notika ļoti strauji – pēkšņi izšāvos no sava guļošā ķermeņa, izlidoju caur dzīvokļa sienu un pusakls milzu ātrumā kūleņoju caur nakts debesīm, griezdamies gaisā kā iemests veļas mašīnā, un tas bija jautri un patīkami, bet atkal – pārāk jautri un pārāk patīkami, lai spētu tur uzturēties ilgāk, un tad jau es iekritu atpakaļ gultā.
jutu sevi vienlaikus gan guļot horizontāli, gan stāvot kājās. kamēr mans sapņu ķermenis spēra lēnus soļus, mans fiziskais ķermenis vibrēja. es jutos patīkami satraukts. pārāk patīkami satraukts – pārāk liels uzbudinājums mani velk atpakaļ fiziskumā. es nevarēju skaidri redzēt, it kā acīm priekšā būtu kāds plīvurs, kas ļauj tikai sajust apkārtējās vides klātbūtni, bet ne skaidri ieraudzīt, it kā es lūkotos caur puscaurspīdīgiem plakstiņiem. bija liela vēlme atvērt acis, bet to pavadīja pārliecība, ka šīs acis ir jāatver citādāk nekā fiziskās, un tā bija taisnība, jo nejauši atvēru savas īstās acis un ieraudzīju pulksteni. tur noturēties nav viegli, tā ir kā staigāšana pa virvi.
citā reizē, kad apzināti mēģināju pamest ķermeni, tas notika ļoti strauji – pēkšņi izšāvos no sava guļošā ķermeņa, izlidoju caur dzīvokļa sienu un pusakls milzu ātrumā kūleņoju caur nakts debesīm, griezdamies gaisā kā iemests veļas mašīnā, un tas bija jautri un patīkami, bet atkal – pārāk jautri un pārāk patīkami, lai spētu tur uzturēties ilgāk, un tad jau es iekritu atpakaļ gultā.