Vegānblogs

Pēdējā laikā bieži dzirdu vienu un to pašu frāzi – "jā, bet dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas ir pilnvērtīgākas". Un it kā šis arguments būtu tas pēdējais balsts, pie kura turas cilvēki, kas negrib atteikties no gaļas. Bet vai tas vispār ir loģiski?

Padomāsim: govs ēd zāli. Vistas ēd graudus. Cūkas – praktiski jebko, bet pārsvarā arī augu valsts produktus. Un kas tad notiek? Viņu organisms šo barību pārstrādā un sintezē olbaltumvielas, kas tad uzkrājas muskuļos – jeb gaļā.

Bet olbaltumvielas pašas par sevi ir tikai aminoskābju virknes. Un tieši tās aminoskābes nāk no tā, ko dzīvnieks ir ēdis. Tātad – kad tu ēd dzīvnieku olbaltumvielas, tu būtībā tikai patērē otrreizējas augu valsts olbaltumvielas, kas ir izgājušas caur svešu gremošanas sistēmu.

Protams, dzirdēšu iebildumus par “pilno aminoskābju profilu”. Bet arī augu valsts produkti var to nodrošināt – vienkārši kombinējot dažādus avotus (piemēram, rīsus un pupas). Turklāt šī ideja, ka visas neaizstājamās aminoskābes jāsaņem vienā maltītē, ir sen pārskatīta. Ķermenis nav tik neprātīgi neefektīvs.

Tāpat interesants aspekts ir ekoloģiskais nospiedums. Dzīvnieks patērē milzīgu daudzumu augu barības, lai izaudzētu muskuļus. Statistiski – apmēram 6 līdz 25 kg barības vajag, lai saražotu 1 kg gaļas, atkarībā no dzīvnieka un sistēmas. Tātad olbaltumvielas caur dzīvnieku ir ne tikai otrreizējas, bet arī ļoti neefektīvas.

Es bieži domāju – ja kāds filtrētu ūdeni caur citu cilvēku un tad dzertu to, mēs viņu sauktu par traku. Bet ar olbaltumvielām cilvēki to dara katru dienu un sauc to par “vērtīgāku uzturu”.

Lūk, neliels pārskats par olbaltumvielu bioloģisko pieejamību:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6723444/
(Pētījums rāda, ka augu proteīni, kombinēti saprātīgi, var pilnībā nodrošināt cilvēka vajadzības.)

Un vēl viens par olbaltumvielu kvalitāti dažādos pārtikas avotos:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3905294/

Protams, gaļas industrija šo neafišē. Jo, ja cilvēki saprastu, ka “dzīvnieku proteīns” nav nekāda burvestība, bet tikai augu proteīns ar papildu emisijām un ciešanām, tas varētu ietekmēt pārdošanas apjomus.

Tā vietā mēs turpinām barot dzīvniekus ar augiem, lai pēc tam mēs varētu ēst dzīvniekus un izlikties, ka tas ir racionāli.