Par vegānismu bērnībā: vai tas ir droši, veselīgi un ilgtspējīgi?
Lai gan statistika dažādās valstīs atšķiras, tendence ir skaidra – arvien vairāk cilvēku visā pasaulē izvēlas augu izcelsmes uzturu. Un šī izvēle skar arī bērnus. Daži vecāki pieņem lēmumu audzināt bērnus ar vegānisku uzturu – dažkārt ētisku iemeslu dēļ, dažkārt veselības vai ilgtspējas apsvērumu dēļ. Bet vai tas ir droši? Īsā atbilde ir: jā, taču tas prasa atbildīgu plānošanu.
Vegānisks uzturs bērniem ir iespējams, un vairums uztura speciālistu valstīs kā Lielbritānija un ASV to arī atzīst – ja vien uzturs ir pārdomāts. Tajā pašā laikā citās valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā un Beļģijā, veselības iestādes ir piesardzīgākas. Tas lielā mērā saistīts ar dažiem atsevišķiem, bet smagiem gadījumiem, kad bērni cietuši no nepietiekama uztura.
Šeit būtu vērts atgādināt, kas vispār ir vegānisms – tas nozīmē pilnībā izslēgt dzīvnieku izcelsmes produktus, tostarp pienu, olas, gaļu un zivis. Bērnam tas nozīmē, ka visas uzturvielas jāiegūst no augiem, sēnēm, jūraszālēm un uztura bagātinātājiem.
Ja tiek nodrošināts sabalansēts uzturs, vegāniska diēta bērnam var sniegt vairākus labumus. Pētījumi rāda, ka bērni, kuri ēd vairāk augu valsts produktu, mēdz būt liesāki, ar zemāku ZBL (“sliktā”) holesterīna līmeni un mazāku iekaisuma risku. Tas, savukārt, potenciāli var nozīmēt mazāku risku saslimt ar sirds slimībām vēlāk dzīvē.
Tāpat augu uzturs ir bagāts ar šķiedrvielām, polifenoliem un antioksidantiem, kas labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, samazina cukura diabēta risku un vispārēji uzlabo zarnu veselību. Ņemot vērā, ka daudzi bērni jau no mazotnes pierod pie ļoti pārstrādātas pārtikas, vegānisks uzturs – ja tas ir daudzveidīgs un nepārstrādāts – var būt iespēja uzstādīt veselīgas ēšanas pamatus.
Tomēr ir arī riski, kurus nedrīkst ignorēt. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pietiekama B12 vitamīna uzņemšana. Šo vitamīnu ražo baktērijas dzīvnieku organismā, un dabiskā veidā to nevar atrast augos. Ja vegāni regulāri nelieto uztura bagātinātājus vai stiprinātu pārtiku, piemēram, brokastu pārslas vai augu pienu ar pievienotu B12, veidojas trūkums. Pieaugušajiem tas var parādīties pēc vairākiem gadiem, taču bērniem – daudz ātrāk, jo viņu organisms vēl tikai attīstās.
Omega-3 taukskābes ir vēl viens svarīgs elements. EPA un DHA formās tās ir atrodamas zivīs, bet vegāniskajā uzturā – tikai no jūras aļģēm vai uztura bagātinātājiem. Lai gan linsēklas un čia sēklas satur ALA (citu omega-3 formu), tās nav tik efektīvas organismam. Šīs taukskābes ir būtiskas smadzeņu attīstībai.
Kalcija un D vitamīna trūkums var ietekmēt kaulu attīstību. Vienā pētījumā konstatēts, ka vegānu bērniem bija mazāks kaulu blīvums nekā visēdājiem. Tas nenozīmē, ka viņiem noteikti būs problēmas ar kauliem, bet norāda uz nepieciešamību šo aspektu rūpīgi uzraudzīt – jo īpaši pusaudžu gados, kad veidojas kaulu masa visai dzīvei.
Vēl viena lieta, ko daudzi aizmirst – dzelzs. Tā augos ir, piemēram, spinātos, pupās un lēcās, taču augu dzelzs uzsūcas sliktāk nekā dzīvnieku. Tas nav nepārvarams šķērslis – vienkārši jāzina, ka, piemēram, C vitamīns palīdz uzlabot uzsūkšanos, tāpēc spināti ar citronu vai paprika ar pupiņām ir laba kombinācija.
Vairums problēmu neparādās tāpēc, ka vegānisms būtu “nedabisks” vai “nedrošs”, bet tāpēc, ka uzturs tiek plānots pavirši. Tāpat kā visēdāji var dzīvot no čipsiem, baltmaizes un limonādes, arī vegāniski bērni var ēst tikai baltu rīsu, kečupu un augu desiņas – un, protams, tas nav veselīgi. Tā nav vegānisma problēma, bet uztura kvalitātes problēma.
No otras puses – bērns, kuram tiek piedāvāta daudzveidīga pārtika ar dažādiem dārzeņiem, graudiem, pākšaugiem, sēklām un riekstiem, kas papildināta ar nepieciešamajiem bagātinātājiem, nav sliktākā situācijā kā jebkurš cits bērns. Iespējams, pat labākā – jo mazāka saskare ar piesātinātajiem taukiem un pārstrādātu gaļu var ilgtermiņā pozitīvi ietekmēt veselību.
Vegānisks uzturs bērniem nav ne brīnumlīdzeklis, ne drauds. Tas ir uztura modelis, kas var darboties ļoti labi – bet tas prasa informētību un rūpību. Vecākiem jāzina, kādi vitamīni un minerālvielas ir īpaši svarīgi, kā tie vislabāk uzņemami, un jābūt gataviem papildināt uzturu ar kvalitatīviem bagātinātājiem vai stiprinātiem produktiem. Tāpat ieteicams regulāri sekot līdzi bērna augšanas dinamikai, nepieciešamības gadījumā konsultēties ar uztura speciālistu vai pediatru, un galvenais – ieklausīties pašā bērnā.
Vegānisks uzturs bērniem ir iespējams, un vairums uztura speciālistu valstīs kā Lielbritānija un ASV to arī atzīst – ja vien uzturs ir pārdomāts. Tajā pašā laikā citās valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā un Beļģijā, veselības iestādes ir piesardzīgākas. Tas lielā mērā saistīts ar dažiem atsevišķiem, bet smagiem gadījumiem, kad bērni cietuši no nepietiekama uztura.
Šeit būtu vērts atgādināt, kas vispār ir vegānisms – tas nozīmē pilnībā izslēgt dzīvnieku izcelsmes produktus, tostarp pienu, olas, gaļu un zivis. Bērnam tas nozīmē, ka visas uzturvielas jāiegūst no augiem, sēnēm, jūraszālēm un uztura bagātinātājiem.
Ja tiek nodrošināts sabalansēts uzturs, vegāniska diēta bērnam var sniegt vairākus labumus. Pētījumi rāda, ka bērni, kuri ēd vairāk augu valsts produktu, mēdz būt liesāki, ar zemāku ZBL (“sliktā”) holesterīna līmeni un mazāku iekaisuma risku. Tas, savukārt, potenciāli var nozīmēt mazāku risku saslimt ar sirds slimībām vēlāk dzīvē.
Tāpat augu uzturs ir bagāts ar šķiedrvielām, polifenoliem un antioksidantiem, kas labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, samazina cukura diabēta risku un vispārēji uzlabo zarnu veselību. Ņemot vērā, ka daudzi bērni jau no mazotnes pierod pie ļoti pārstrādātas pārtikas, vegānisks uzturs – ja tas ir daudzveidīgs un nepārstrādāts – var būt iespēja uzstādīt veselīgas ēšanas pamatus.
Tomēr ir arī riski, kurus nedrīkst ignorēt. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pietiekama B12 vitamīna uzņemšana. Šo vitamīnu ražo baktērijas dzīvnieku organismā, un dabiskā veidā to nevar atrast augos. Ja vegāni regulāri nelieto uztura bagātinātājus vai stiprinātu pārtiku, piemēram, brokastu pārslas vai augu pienu ar pievienotu B12, veidojas trūkums. Pieaugušajiem tas var parādīties pēc vairākiem gadiem, taču bērniem – daudz ātrāk, jo viņu organisms vēl tikai attīstās.
Omega-3 taukskābes ir vēl viens svarīgs elements. EPA un DHA formās tās ir atrodamas zivīs, bet vegāniskajā uzturā – tikai no jūras aļģēm vai uztura bagātinātājiem. Lai gan linsēklas un čia sēklas satur ALA (citu omega-3 formu), tās nav tik efektīvas organismam. Šīs taukskābes ir būtiskas smadzeņu attīstībai.
Kalcija un D vitamīna trūkums var ietekmēt kaulu attīstību. Vienā pētījumā konstatēts, ka vegānu bērniem bija mazāks kaulu blīvums nekā visēdājiem. Tas nenozīmē, ka viņiem noteikti būs problēmas ar kauliem, bet norāda uz nepieciešamību šo aspektu rūpīgi uzraudzīt – jo īpaši pusaudžu gados, kad veidojas kaulu masa visai dzīvei.
Vēl viena lieta, ko daudzi aizmirst – dzelzs. Tā augos ir, piemēram, spinātos, pupās un lēcās, taču augu dzelzs uzsūcas sliktāk nekā dzīvnieku. Tas nav nepārvarams šķērslis – vienkārši jāzina, ka, piemēram, C vitamīns palīdz uzlabot uzsūkšanos, tāpēc spināti ar citronu vai paprika ar pupiņām ir laba kombinācija.
Vairums problēmu neparādās tāpēc, ka vegānisms būtu “nedabisks” vai “nedrošs”, bet tāpēc, ka uzturs tiek plānots pavirši. Tāpat kā visēdāji var dzīvot no čipsiem, baltmaizes un limonādes, arī vegāniski bērni var ēst tikai baltu rīsu, kečupu un augu desiņas – un, protams, tas nav veselīgi. Tā nav vegānisma problēma, bet uztura kvalitātes problēma.
No otras puses – bērns, kuram tiek piedāvāta daudzveidīga pārtika ar dažādiem dārzeņiem, graudiem, pākšaugiem, sēklām un riekstiem, kas papildināta ar nepieciešamajiem bagātinātājiem, nav sliktākā situācijā kā jebkurš cits bērns. Iespējams, pat labākā – jo mazāka saskare ar piesātinātajiem taukiem un pārstrādātu gaļu var ilgtermiņā pozitīvi ietekmēt veselību.
Vegānisks uzturs bērniem nav ne brīnumlīdzeklis, ne drauds. Tas ir uztura modelis, kas var darboties ļoti labi – bet tas prasa informētību un rūpību. Vecākiem jāzina, kādi vitamīni un minerālvielas ir īpaši svarīgi, kā tie vislabāk uzņemami, un jābūt gataviem papildināt uzturu ar kvalitatīviem bagātinātājiem vai stiprinātiem produktiem. Tāpat ieteicams regulāri sekot līdzi bērna augšanas dinamikai, nepieciešamības gadījumā konsultēties ar uztura speciālistu vai pediatru, un galvenais – ieklausīties pašā bērnā.