Lielākā daļa pasaulē ražoto antibiotiku netiek lietotas cilvēku ārstēšanai, bet gan dzīvnieku audzēšanā. Tās tiek pievienotas barībai, lai paātrinātu augšanu un novērstu slimības apstākļos, kur dzīvnieki tiek turēti cieši viens pie otra. Šāda prakse ir ierasta rūpnieciskajā lopkopībā.
Pasaules Veselības organizācija jau vairākus gadus brīdina, ka šāda antibiotiku lietošana veicina rezistentu baktēriju attīstību. Tas nozīmē, ka ārstēšana ar antibiotikām kļūst arvien mazāk efektīva, arī cilvēkiem.
https://www.who.int/news/item/07-11-2017-stop-using-antibiotics-in-healthy-animals-to-prevent-the-spread-of-antibiotic-resistanceEiropas Savienībā pēdējos gados noteikti ierobežojumi, un daudzas antibiotikas lopkopībā vairs nedrīkst lietot profilaktiski. Tomēr tas nemaina faktu, ka sistēma, kurā dzīvnieki ir pakļauti slimībām pastāvīgi, liek meklēt risinājumus, kas būtu nepieņemami, ja runa būtu par cilvēkiem. Šajā kontekstā vegānisms nav tikai ētiska izvēle vai videi draudzīgāks risinājums. Tas ir arī veids, kā mazināt sabiedrības atkarību no masveidīgas antibiotiku lietošanas un tai sekojošām sekām. Antibiotiku efektivitātes zaudēšana nav teorētisks drauds nākotnē — tā jau notiek.