Vegānblogs

Viens no mazāk apspriestajiem resursiem, ko patērē pārtikas ražošana, ir ūdens. Piemēram, lai saražotu vienu kilogramu liellopa gaļas, vidēji nepieciešami ap 15 000 litru ūdens. Tas ietver ne tikai dzīvnieka padzirdināšanu, bet arī barības audzēšanu, kas veido lielāko daļu šī patēriņa.

Šī informācija nav spekulācija — tā pamatota vairākos pētījumos. Piemēram, šeit aplūkots dažādu produktu ūdens patēriņš:
https://waterfootprint.org/media/downloads/Report-48-WaterFootprint-AnimalProducts-Vol1.pdf

Salīdzinājumam — sojas pupām, kas bieži tiek kritizētas tieši vegānisma kontekstā, ūdens patēriņš uz kilogramu ir apmēram četras reizes mazāks. Vēl interesantāk, ka lielākā daļa audzētās sojas nemaz nenonāk cilvēku uzturā, bet tiek izmantota dzīvnieku barībā. Tātad pat cilvēki, kas neēd soju tieši, to bieži patērē netieši, caur dzīvnieku produktiem.

Bieži tiek teikts, ka “ūdens taču atgriežas apritē”. Tas ir daļēji taisnība, bet jārēķinās arī ar to, kur un kad ūdens tiek patērēts. Ūdens patēriņš sausos reģionos vai intensīvi apūdeņotās teritorijās rada pavisam citu noslodzi nekā dabiska lietus laistīšana. Ūdens deficīta reģionos tam ir reālas sekas.

Vegānisms, protams, nav pilnīgi bez resursu patēriņa. Taču, ja mērķis ir samazināt slogu videi, samazināt dzīvnieku produktu patēriņu ir viens no efektīvākajiem soļiem.