| Time |
Event |
| 2:50p |
DOOM 4 LIFE |
| 4:40p |
Pamodos un izvārīju ļoti asu indiešu stila zupu. TĀ SILDA. Turklāt sanāk ļoti diētiska maltīte. Varbūt jālaiž skatīties kaut kādas lāpas vai ko, bet es nemaz nezinu, vai kas tāds ir paredzēts. |
| 4:53p |
Pēc 7 minūtēm laikam ir nedaudz par agru man. |
| 6:38p |
|
| 9:10p |
Esmu cietoksnī, ja kāds grib iedzert alu par Lāčplēša dienas uzvaru. |
| 9:11p |
Kad esi bez darba un izņem no kastes pilnīgi jaunus Dr. Martens industrial tipa zābakus. |
| 9:23p |
Atradu brilles. Nāca kaut kāda sieviete, vispār neatbildēja. Varbūt viņai ausīs Red Sheeran hahahah |
| 9:25p |
Kā jūs domājat, vai templieši mani upurētu, ja man ir gan austriešu, gan poļu, gan krievu, gan latgaļu gēni? |
| 9:30p |
Vispār es laikam atradu vienā ciltskoku lapā to austriešu vecvectēvu. Rakstīts, ka miris 1944. gadā. Tad sakrīt. Sanāk, ka ir radi Vācijā, bet, kā viņiem uzrakstīt vēstuli, nezinu. |
| 9:38p |
Jautrs vakars parkā. Redzēju 1 cilvēku. Čabinājās kāds zvērēns. Gari mēģināja mani uzdurt uz mieta. Lēkā zivis. |
| 9:47p |
Nu, tā jau ir. Nav tādu tīru latviešu. Un latgaļi visu Latviju ir iekarojuši. |
| 9:49p |
Vispār silti tie zābaki. Vecajā darbā bija tā, ka es nenonēsāju un savācu visādus ziemas darba cimdus. Tie ļoti labi noder fiziskām aktivitātēm, jo neplīst. Tagad arī sildos megathermo cimdos. Vismaz kāds ieguvums! |
| 9:58p |
Esmu vasaras iespaidos, jo beidzot pabeidzzu šķirot bildes. Cilvēks kā avots un avots kā cilvēks. Trakas sajūtas. |
| 10:02p |
Reizēm, kad es tur esmu, es pazūdu tajā ledusaukstajā avota čaboņā. |
| 10:07p |
govs, tev ir anēmija? Man it kā ir iedzimta anēmija, hahaha, nu, es veselīgi ēdu, viss ir jauki. |
| 10:08p |
Kad biju pie Sietiņieža, iekāpu tādā mazā, smilšainā upītē ar gumijas zābakiem. Tur plūda ledusauksts ūdens, un upītes vidū mani ierāva plūstošo smilšu atvarā, knapi izkāpu. |
| 10:17p |
Kad apmeklē vietas, kur jūti pēdējā Ledus laikmeta dvesmu, tur noder attiecīgas prasmes biotopa apzināšanai un attiecīgai veiklībai. Es nezinu, kā jūs, bet es sajūtu to visu tik dziļi, ka tas mani pat sabiedē uz brīdi. |