| 9:49p |
sveiks, vazikz!
pagaidi pagaidi lidzz paztastizu kada psihoze aisgaja ieraksti pierakztos. rekinaju varduz milakajam nodevejam, vinz dusmojaz uz mani jo izmantoia manis laiku un taz skaneia kaut ko aptuveni ta -
par to kāpņu telpu imantā nezinu kā es tur vienmēr attopos un tas man pārgriež vēderu tur kur apkārt ir josta bet tā nepalīdz pat ja ir uzlikta cieši vai atstāta ievērta brūnajās biksēs tajās kuras elīna sašuva es kaut kā tur atgriežos un apmetu kūleni un izlaižu vienu no sitieniem minūtē varbūt divus kopumā bet anastezioloģe teica ka mana sirds aritmija šim vecumam un prātiņa līmenim ir normāla un operācijai nekaitēs
vai, otrz variants -
kādas smaržas tu tagad nēsā un kādas smaržas tagad nēsā tevi vai tava ļaunā ietiepība vēl ir vērsta uz ķildām un vai tu uztraucies ko es prātoju par tevi un par ko es šodien esmu smējies es mēģinu savilkt citu stāstu bet tu spītīgi nederi maniem vārdiem tu vispār nekam nederi tu toreiz kāpņutelpā noderēji gan
epilogs-
(kādēļ tu runāji tik daudz) |
| 9:55p |
nerakstiju, kad bija jaraksta
atgriezhoz pie sava kompisa, pamainas matrachi, pamainas pardzivojumi un piedzivojumi un tagad kaut kaa nestrada shiFT poga. patik nevienam neatzkaitit planu, patik ka te istrukzt kartigs kulturslanis. tadel ari ir tik smiekligi, ta pamainiez, bet citiem pikseljiem tu vienkarszi biji offline gaduz divus un vienu muzibu sev. lielako deeku nemaz neaprakztu, man nak vemienz no ta. likaz skaistakais trips pazaule bet tagad zaprotu kads vergz biju. tas par ko ez varu skaiztu dzeju rakztit ir atraidijumz nevis ta psihotizka pikjershanas un sapelejushas vazhas. un kas tas bbija labi ka ez uzmodoz. tad kad var dszivot skaiztas likstaaz ir labak. atcerpos vinuz visus M E J K T es juz vizus iznemot miljo vismiljako e ieniztu. e ceela, juz norakat. m nepatiezi ienida, iespieda, iebiedeja. j neredzeja, nevizhoja, zagrieza. k nogalinaja, atnema vizu. t izmantojha, zpelejas. e iemacija, izaudzinaja, saprata. dzejas rekinaju visiemm iznjemoth k. |