24. Septembris 2006

• VAKAR
• 24.9.06 11:38
• Pēc universitātes man bija kaut kāds savāds garastāvoklis. Noguruma nebija, un tas bija ļoti labi, jo šis nogurums nez no kā jau ir apnicis. Un vēl darbu gribu meklēt. Jāpadomā. Mājās braukt negribējās. Gribējās pastaigāties; un es pastaigājos pa parku, priecājos no visādiem sīkumiem, smēķēju uz soliņa, turpat lasīju grāmatu, skatījos apkārt un redzēju zirgus.
  Laiks bija superīgs, šogad vispār ir forša atvasara, jau sen tādu nav bijusi.
  Pēkšņi es saņemu īsziņu no vienas labas draudzenes (ar kuru iepazinos Spānijā), kura pēdējā laikā vienmēr bija kaut kāda skumīga. Viņai arī gribējās pastaigāties un parunāt. Problēmas un neatbildētie jautājumi jau sen ir sakrājusies.
  Un mēs pastaigājāmies, klusējām, runājām... Bet taču mūsu klusums bija labs, bija citāds, nekā parastais klusums, kad ļaudis nezina, ko teikt. Mēs zinājām, ko tieši gribējām teikt viens otram, bet viss bija pašsaprotami, mēs visu saprotam bez vārdiem. Arī smēķējām, sēdējām pie upes, barojām pīles, klausījāmies mūziku no kabatas kompja.
  Laba bija pastaiga.
  Un pēc tās bija nogurums. Bet labs nogurums. Ne tāds nogurums, kad gribas tikai gulēt. Nē. Bija tiešām labi.
• Mūzika: Sailormoon soundtrack
  Garastāvoklis:: pleased
• 0 paskatījāspaskatīties