par · laiku · kuru · vairs · nevar · sasmelt


March 12th, 2018

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Tāds pavasara gaiss iepūta pa logu , svētdienas rīta svaigums un nelielais,siltais pavasara vējš padarīja manu ādu valgu. Guļot ar galvu Tev uz pleca es domāju tikai to, ka tieši tàdu plecu es vienmēr vēlējos un tas gluži vai sāp cik ļoti spilgta ir sajūta cik ļoti tevi mīlu. Bija vērts gaidīt un spītīgi ticēt, ka kaut kur taču ir jābūt tādam kā Tu. Tavas rokas ap manu kailo augumu , glāsti un man atkal kņud kat kur vēderā, kā pirmā mīlestībā. Un mana kailā dvēsele ir vēl kailāka par manu kailo ķermeni , kas tā vien gaida saņemt siltos skūpstus. Tu piepildi manu dzīvi ar savu mieru un liec man vienkārši smaidīt. Un tas ir tik daudz! Un katru dienu vairāk kā vakar un mazāk kā rît.
Aiz taviem sarkanajiem loga slēģiem dzied putni neticamos kanonos, tik ātri paskrēja ziema. Ir pavasaris. Un liekas ka nekad nav bijis slikti, lielas ka visa dzīve ir tik vien kā vedusi pie tevis.. pie kalnu gaisa es nepierodu, tas vienmēr rada manī tādu savādu sajūtu, it kā kaut ko vienmēr patīkami gaidot. Šī būs mūsu pirmā vasara. Un man gribas Tev iemācīties pateikt cik ļoti labs Tu man esi cik ļoti man gribas Tev dot visu labo, tīro, mīļo.
* * *

Previous Day · Next Day