urn:lj:klab.lv:atom1:varnaVārnas vietavarnavarnamammakarina@apollo.lvvarna2013-01-03T21:06:29Z2013-01-03T21:06:29ZTā otra pūce.urn:lj:klab.lv:atom1:varna:109872013-01-03T23:00:002013-01-03T23:00:002013-01-03T21:06:29Z2013-01-03T21:06:29Z<img src="http://1.bp.blogspot.com/_OMIJMlSEusc/TP_i_oGsHYI/AAAAAAAAA50/4GDRlb29x9Q/s1600/IMG_1212+%25282%2529.jpg"><br><br>Timotejam Bērnu Mājas Ziemassvētku ballē vecītis atnesa grāmatu Pūces Viesības.
<br>Zanderes teksts, burvīgas Ievas Jurjānes ilustrācijas.
<br>Vakarā gulētiešanas rituāla ietvaros rādu uz grāmatas vāku un jautāju: <br>
"Ko lasīsim? Vai par pūci?", <br>Timotejs: "Nē. To otro pūci." <br>Apmulsu, bet jau drīz izlobīju, ka tas ir Ezītis Miglā, "tā otra pūce".once we are thereurn:lj:klab.lv:atom1:varna:105382012-11-24T03:29:002012-11-24T03:29:002012-11-24T01:29:50Z2012-11-24T01:29:50Z<a href="https://www.youtube.com/watch?v=qb3IrvofcKI&feature=related">https://www.youtube.com/watch?v=qb3Irvo<wbr />fcKI&feature=related</a>ahaurn:lj:klab.lv:atom1:varna:103912012-08-22T11:20:002012-08-22T11:20:002012-08-22T08:18:36Z2012-08-22T08:18:36Z<a href="http://www.youtube.com/watch?v=y2kEx5BLoC4&feature=share">http://www.youtube.com/watch?v=y2kEx5BL<wbr />oC4&feature=share</a> zīmējumi debesīs un citi rakstiurn:lj:klab.lv:atom1:varna:99862012-03-29T21:30:002012-03-29T21:30:002012-03-29T19:34:45Z2012-03-29T19:34:45ZDzeram vīnu, runājamies.<br /><br /> atceros jauko zobārsti, kura stāstīja lieliskus stāstus, piemēram, par profesoru, kuram bija vieni ēdamie, asie zobi, un otri runājamie, skaistie, vai arī par mazu vīriņu, kurš atnāk ar tādiem zobiem, ka muti nevar aiztaisīt.Daktere prasa tieši, kur viņš tādus zobus dabūjis? Vīriņš kautrīgi atbild, nu vispār, mežā, sēņojot atradu!<br />Draudzene priecīgi sasit plaukstas - tie tak mana opīša zobi! Viņa bernībā ar opi kopā sēņojusi, bet viņam muša rīklē ieskrējusi.Opis kā klepojis, tā zobi ārā.<br />Visu dienu ļaudis pa mežu līkņājuši, tā arī nav atraduši.Bet to dubļaino ieplaku mežā līdz šai dienai apkārtējie saucot par Zobu bedri.<br /><br /> braucot pār tiltu, redzu jūras kraukļus virs Daugavas lidojam, atceros klusos saucienus debesīs naktī, kad pāri pilsētai nāca gājputni.<br />Nekādas trauksmes.<br />Tikai domas par putnu savdabo lidošanu.<br />Domas par manu domāšanu par putnu lidojumiem.<br />Nojauta par zīmējumu papīra otrā pusē.<br />Nekādas vajadzības pieskārties.<br /><br />Par tukšumu debesīs, kurās varbūt ir neredzami putni.<br /><br />Šodien ir vējš, kurš rūpējas par to, lai bērzu sulas būtu ledainas.<br />Tumšs, mākoņi skrien.<br />Laikam šonakt nelidos.sena nakts vasarnīcāurn:lj:klab.lv:atom1:varna:97492011-01-26T15:30:002011-01-26T15:30:002011-01-26T14:02:22Z2011-01-26T14:02:22ZJapāņu kladē, kuru izplūkāju Bērnu Mājas vajadzībām, tāds ieraksts bija, domājams 2006. vasara.Parasti tādas lapiņas pazūd, bet šī būs te.<br /><br /><br /><br />vārtīšanās un vārtīšanās.Apskaujamies un es mēģinu skatīties uz vienīgo zvaigzni, kuru var redzēt tālu augšā starp koku zariem.<br />Nē, atkal straujš lēciens un būkšķis - viņš leļļu zaķi atsit ar sejiņu pret sienu.Kaka. Viņš svinīgi paziņo.Vai Tu gribi uz podiņa? Es miegaini žēlabaini prasu.Jā.Jā.Zvēr viņš.<br />Iededzam gaismu.Trīs lieli sarkanbrūni naktstauriņi mundri laidelējas un plīkšķina pa verandas rūtīm.<br />O!Kurmītis priecīgi sāk klabināt zobus un mēģina vienu saķert.Tas ielec lampas kupolā un traucas uz gaismu.Beigas jau zināmas.Pārējie divi ir apdomīgāki.<br />Vecajā, smalkajā bufetē atrodu glāzi un šķīvīti, un pa vienam nesu tauriņus palaist tumšajā naktī.<br />Kurmītis seko man un tad ar visu podu dodas uz silto virtuvi.Tā jau šonakt ir otrā reize.Tad vēl suliņu un maizītes.Ejam gultā un sasedzamies.Viņš lallina un grozās šurpu turpu.<br />Skaidri dzirdu, ka stūrī zem skapja kāds delikāti, bet noteikti, grauž.Pret verandas stikliem bumsnās zariņi , naktstauriņi un diezin kas.Putni vairs nedzied, jo Jāņi pagājuši un viņi maina apspalvojumu, tāpēc dziedāt esot bīstami.Bez tam - nakts.Žēl.<br />Gulta te daudz ērtāka, kā meitas istabiņā.Cik ilgi jau mēs guļam kopā? Vai es vispār esmu viena gulējusi un vai tas man patīk?<br />Meklējot naktstauriņu ķeramos traukus, pāršķirstīju vecu atklātnīšu kaudzīti, no astoņdesmitajiem, - apsveikumi un tamlīdzīgi.Nevarēju atcerēties, vai man tādas kartītes patika.Starp citām bija arī kādas jaunas sievietes fotogrāfija.Bītlene, pāžā nogriezti mati, biezas uzacis, lepna un stilīga.Es domāju, ka tā varētu būt šīs mājas bijusī saimniece.Atceros stāstu, viņu vēzis apēdis tā, ka pirms nāves esot bijusi kauli un āda.Uz bildes viņa vēl neko nezina..skumjiurn:lj:klab.lv:atom1:varna:96142010-11-17T10:53:002010-11-17T10:53:002010-11-17T10:28:30Z2010-11-17T10:28:30ZDaiļa jauna Bērnu māja pasaku namiņā, kuru pats Laube projektējis, cita dzīvesvieta ar dārzu, ruds suns, dēls atgriezies no svešuma,pārējie bērni arī siltumā un paēduši, labs draugs solās atbraukt,u.t.t - visādi jaukumi.<br />Jālīksmojas un pateicībā jāliec galva, bet es - tik smeldzīgi skumstu.<br />Viss it kā - kā eklērs bez pildījuma.<br />Varbūt tāpēc, ka Kurmītis visu nakti negulēja un es ar viņu<br />Varbūt tāpēc, ka kolēģi saslimuši, baidījos nokavēt darbu , jo Kurmīša tētis tieši no lidostas.<br />Varbūt tāpēc, ka man neviens neraksta vēstules un tad dažreiz liekas, ka manis nemaz nav.<br />Nu, vēstules tieši man, Vārnai.<br />Kaut vai sviestmaizes vai ābola veidā.<br />Jo Lapsa jau zināja, kā Vārna jāapvārdo.<br />Ka viņai skaista balss, ka viņa laba - tā arī pie siera tika.<br />Ā, vispār, muļķības.<br />Paldies par dīvāniņu!<br />Lidoju tālāk.Lietussargs - fetišs?urn:lj:klab.lv:atom1:varna:94162010-09-21T13:44:002010-09-21T13:44:002010-09-21T11:49:59Z2010-09-21T11:49:59ZLai nu ko teiktu Viņš, necik taupīga vai pat skopa nemaz neesmu - atliek kaut vai aplūkot mantas, kuras atskanot sauklim IZSVIEST!, pazūd uz mūžiem lielajā nekurienē.<br />Bet.<br />Mums mājās ir lietussargu trauks, kurā mitinās vidēji kādi septiņi širmīši immer.<br />Tad,kad Viņš skrien un steidzās(kad lietus un vēji sitas logā),es nepieklājīgi ilgi rakņājos un nedodu kuru katru,ņurdot,-Tu taču zini, ka lietussargu pazaudēsi...<br />Es meklēju parasto, bet Viņam katrā ziņā vajag ātri,un tā ir aizgājuši arī daži īpašie.<br /><br />Viens bija brīnumains - es viņu atradu ļoti skaistā priedē iekārtu, starp Ventspili un Kolku, 5km attālumā no jebkuras apdzīvotas vietas.Lietussargs bija liels, melns, stiprs, ar kārtīgu koka rokturi un riktīgām metāla stīpām. Uz tā bija rakstīts Brēmenes grāmatu tirgus, un uzzīmēti daži zaļi un daži mēļi steidzīgi cilvēciņi. Vaļā vērās ar pareizo klusināto atvēršanās troksni un radīja patīkamu drošības sajūtu.<br />Jumtiņš bija nedaudz noapaļots uz leju, tā dodot iespēju novērot garāmgājējus, paliekot daļējā inkognito.<br />Protams, arī stāsti.Gandrīz katru reizi atverot, es domāju tālāk stāstu par lietussarga iepriekšējo saimnieku.Viņš bija nogājis lielu gabalu pa mežu un sēdēja Dāvida cienīgā ainavā(nu labi, bez kalniem), lūkojās bangojošā jūrā, tad sāka rakstīt, un pirmie vārdi bija...Vai arī, viņš zaļā brezenta jakā, apsēžas, izņem grāmatu, aizpīpē pīpi un izlasa grāmatā pirmo teikumu.....<br />Vienreiz es pieminu aizgājušo lietussargu jauna vīrieša klātbūtnē,saka - ļoti līdzīgs viņējam, vienmēr bagāžniekā, ja mamma jāpavada šur vai tur.Esot ar telti mežā bijis, iespējams atstājis kokā.<br />Varbūt speciāli.Nezinot.Mammas vairs nav, bet pats lietussargus nelietojot.<br /><br />Otrs bija zagts un elegants.<br />Biju lietainā Vīnē kopā ar semināra ļaudīm - atceļā no Slovēnijas.Bijām izstaigājuši vairākus brīnišķīgus dārzus vēsajā pavasra lietū, izpētījuši dažas izstādes muzejos un nu sēdējām kafejnēcā.<br />Skaista pilsēta, bet es biju tik ļoti nosalusi, ka baidījos, ka būs jāpārtrauc klaiņošana, kura man tik ļoti patīkama.Vilku mēteli un gatavojos pārējiem ziņot, ka iešu uz hosteli, jo negribu kļūt atkal slapja, kad pēkšņi aiz krēsla sataustīju lietussargu.Es neteicu neko.<br />Vīnes lietussargs, ko kāds Herr aizmirsa kafejnīcā,bija smalks.<br />Pilnīgs automāts, pavisam neliels, kad salikts.Pulēta koka rokturis uz kura nodilusi plāksnīte ar monogrammu - varēja salasīt tikai lielo H.Darbojās klusi, precīzi, melns. Ražots Japānā.Dārgs.Ērts.<br />Vīnes lietussarga stāsti bija par vecu mākslas vēsturnieku ar suni, kurš reizi nedēļā dzer vīnes kafiju ar bijušo sievu un viņas draudzeni, vai par gleznu kolekcionāru, kurš sirgst ar bezmiegu un naktīs ievelk nemanāmas izmaiņas senajos audeklos.Privāts vēstījums nākotnei.Visādus stāstus saklausījos. Vajadzēja tik izšaut lietussargu H.<br /><br />Tā varētu turpināt - lietussargi mani atrod...infantilie bērnības sapņiurn:lj:klab.lv:atom1:varna:90302010-02-15T11:35:002010-02-15T11:35:002010-02-15T09:39:57Z2010-02-15T09:39:57ZGodīgs, uzticams, laipns - vai zini tādu?a sņeg iģot, a sņeg iģot......urn:lj:klab.lv:atom1:varna:87972009-12-13T17:46:002009-12-13T17:46:002009-12-13T16:23:07Z2009-12-13T16:23:07ZPēcrīts man uzdāvināja īpašo sniega klusumu.<br />Pa logu redzami mēmi melnu vārnu baru salūti, kas uzplaukst no tumšiem kokiem uz baltu jumta fona.<br />Lēnas sniega piciņas rāmi un ritmiski projicējas baložpelēkās debesīs.<br />Gandrīz bez skaņas kustos pa guļošo māju.<br />Niedru cukurs kūst, pievienoju medu,koriandru,kardamonu,kanēli...Uzmini nu, ko es gatavoju!<br />Kortasāra Klasīšu spēle izmeta tādu akmentiņu -<br /> "Un ir tā, ka tie kas mūs apgaismo, ir akli.Tā ir,ka daži, kam par to nav ne jausmas,mums norāda pareizu ceļu,to ceļu, pa kuru tie paši nekad nespētu doties."akcion!urn:lj:klab.lv:atom1:varna:84932009-12-05T23:15:002009-12-05T23:15:002009-12-05T21:50:29Z2009-12-05T21:50:29ZJau pēc tam, kad nemiers bija aizmidzis un Kurmītis bija aizmidzis un pat Vārna bija aizmidzis, pie durvīm sāka klauvēt, dauzīt un klapēt.Aiz durvīm bija tumsa, dūmi, ugunsdzēsējs marsieša skafandrā ar rukšķošu respiratoru.Laternas stars tieši sejā.Mājā ugunsgrēks.<br />Izrādījās, ka galvenie ļaundari ir dūmi, daži ļaudis bija tiktāl saindējušies, ka jāved uz slimnīcu.Līdz pieciem abi ar Kurmīti skatījāmies uz fascinējošo ugunsdzēsēju mašīnu pa atvērtu trešā stāva logu,tad pazīmējām un gājām gulēt.Deviņos sētniece jau gribēja, lai iet bildēt notikuma vietu.Pēc pusstundas jau pats pārvaldnieks gāza durvis laukā.Esot jāiet fotografēt.<br />Nu, kas ta man: melni zirnekļu tīkli uz baltām sienām - dekoratīvi- es murmināju.Tā taču māksla - jūsmīgi klaigāja hiperaktīvais pārvaldnieks un pēkšņi atzinās, ka viņam ir augstākā izglītība.<br />Divu elektriķu kompānijā detalizēti fotografēju pilnīgi pārogļojušos elektrības sadales kasti pirmajā stāvā.Un resnu vadu mudžekļus pie sienām.<br />Vēl pavisam nesen mēs sēdējām sveču gaismā, bet pārējie mājas iedzīvotāji zem mirdzošiem kandeļabriem skatījās panorāmu.Tagad mūsu dzīvoklī vienīgajā ir gaisma un pārējie elektrolabumi, jo mūsu instalācija ir jaunāka un, paldies Dievam, neiet caur to nu jau neesošo kasti.<br />Sacepu veselu kalnu ingvera piparkūku rītdienas labdarības tirdziņam.Kurmītis labi palīdzēja, bet tad tomēr jau izrullēto mīklu vēla bumbās vai plucināja gabaliņos un slēpa virtuves traukos.<br />Vakar ar unic atkal noskatījāmies filmu par A.M.P.,no kā es kļuvu domīga, bet unic līksma.Izdomājām izdomāt grāmatu.<br />Jācer, ka uz tirdziņu atnāks labi ļaudis, varbūt kāds kaut ko nopirks un mēs varēsim uzrīkot jaukus Ziemassvētkus Bērnu Mājā.Meklējot izpārdošanai grāmatas, kuras vairs nelasīšu, protams, atradu tādas, kuras lasīšu gan, un iestrēgu pie plauktiem.Tā gan bija patīkama iestrēgšana.Tā viņa starourn:lj:klab.lv:atom1:varna:82872009-11-20T23:51:002009-11-20T23:51:002009-11-20T21:58:51Z2009-11-20T21:58:51ZJau ceturto vakaru manā mājā tikai mīksta gaisma - sveces, sveces...Viena fāze esot pazudusi.Nevaram atrast to fāzi.Klusināts un mierīgs viss ...Tumsa, krēsla, migla.<br />Un gaismiņas.Mazas, bet daudz.Un dzīvas.urn:lj:klab.lv:atom1:varna:81012009-10-28T01:03:002009-10-28T01:03:002009-10-27T23:04:49Z2009-10-27T23:04:49ZMan ir Svanetijas sāls no Gruzijas un rožu kronis no Lurdas, bet miera kā nav tā nav.Ejot pa veciem,zelta lapu pielijušiem kapiemurn:lj:klab.lv:atom1:varna:78702009-10-26T14:01:002009-10-26T14:01:002009-10-26T12:25:15Z2009-10-26T12:25:15ZVakar Aleksandrs Moisejevičs beidzis domāt.<br />Logs satumsis.<br />Skaista balss apklususi.<br /><br />Aperto libro.<br /><br /><br />Kā gan viņam tur?vasariņa aizgājusiurn:lj:klab.lv:atom1:varna:73412009-10-01T19:17:002009-10-01T19:17:002009-10-01T16:26:19Z2009-10-01T16:26:19ZRudens temperatūra bargi atsēdina visas tās zeķu un smalko kurpju domas.Braši sasitot papēžus, priekšplānā izlec zābaki.<br /> Laipnīgi laipojam pa silto jūtu taciņu, kura naktī izskatās pilna mirdzošu jāņtārpiņu.<br />Esmu atklājusi vēl vienu stāstu par mammas dzīvi, laimīgo.<br />VIņš bija kaut kur dziļi iesprūdis starp citiem, traģiskajiem, skumjajiem un stulbajiem.mājasurn:lj:klab.lv:atom1:varna:70272009-09-29T18:37:002009-09-29T18:37:002009-09-29T15:46:35Z2009-09-29T15:46:35ZKamēr es ilgpilni lūkojos uz Elbas salu, tālajā Rīgā notika rokādes, šarādes, nodevības un sīkmanības.Atbraucu Vertera cienīgā noskaņojumā ar neatbilstoši zeltainu saules atblāzmu uz ādas.Vēl aizvien nevaru aizmigt, san teica, kapēc aptuveni mēneša tas pārejot - nu, tā negulēšana.<br />Pēkšņi esmu atsākusi rakstīt un klausīties sentimentālu mūziku - drusku maiguma jau man nenāktu par ļaunu, vai ne.<br />Vienā viesnīcas vannas istabā pa marmora flīzēm visu nakti skraidīja melnas, spīdīgas vaboles.<br />Tie nebija prusaki.Florenceurn:lj:klab.lv:atom1:varna:68432009-09-24T00:55:002009-09-24T00:55:002009-09-23T23:09:23Z2009-09-23T23:09:23ZPastaaveeju balkonaa, kurs arii augsts sleegots logs un, viinu dzerdama, noluukojos laimiigaas pilseetas nakts norisees.Virs gultas divi engeliisi bucojas, fliizu griida, gultas raamis vara mezginees, tajaa gan negul Leonardo, bet saurie spoguli vedina domaat, ka varbuut kaadreiz.Iespeejams.<br />Riit brauksu veel nezin kur.Esmu kluvusi par Itaalijas dzelzcelja maniaku -Milaana-Dzenova, Dzenova -Milaana-Verona, sodien Verona - Florence.Varbuut tomeer uz Toskaanu ar auto, varbuut atpakal uz Liguuriju.Rakstu dziedeejosas pieziimes -paldies, Veronas bazniicas! Uzmanos, lai neiedomaajos taas lieratuuru esam.genovaurn:lj:klab.lv:atom1:varna:66402009-09-21T10:38:002009-09-21T10:38:002009-09-21T08:44:17Z2009-09-21T08:44:17Zvakar iekiidu ostas rajonaa, viena iela bija aafrikaanu, otra araabu.Neaizmirstama kafijas sievete ar zilu turbaanu seedeeja zemee un bija dailja.Araabu ielaa tuksos veikals piipeeja druumi viiri.Kraasaina pieostas nakts.Hass, hass manaam pievertajaam aciim atsucaas tirgotaaji..Ko gan citu meklee baltais sajaa vietaa...Pasaka par dzīviurn:lj:klab.lv:atom1:varna:58302009-07-10T01:30:002009-07-10T01:30:002009-07-09T23:01:00Z2009-07-09T23:01:00ZManai vecmāmiņai reiz bijušas skaistākās kājas Rīgas operas kordebaletā.Arī māsa daiļa bijusi.Vecnāmiņa dabūja svešzemju tenoru ar skanīgu itāļu pseidonīmu par vīru, bet māsa - vietējo operzvaigzni -Paulu Saksu.Vecmāmiņai un vectētiņam piedzima trīs dēli - mans tēvs ir jaunākais.Vectētiņš no operdziedātāja pārtapa par komersantu, tad par pasniedzēju konservatorijā.Dažreiz viņam veicās un ģimene dzīvoja ārzemēs, ar lielu vērienu, citkārt atkal ne.Noplokot vectētiņa dzīvessparam(viņš esot bijis nedaudz grūtsirdīgs, romantisks un sentimentāls}, vecmāmiņa parādīja īstu radošu uzņēmējdarbības ķērienu.Viņa dibināja smalkveļas darbnīcas un nez kādus tur salonus.Zēni mācījās labās skolās.Viens izrādījās ārkārtīgi apdāvināts un ar valsts stipendiju aizbrauca studēt uz Vīni.Mana vecmāmiņa aizbrauca viņu apciemot, bet pēc tam nolēma apceļot pasauli.Atstājot citus stāstus citai reizei, ziņoju, ka vecmāmiņa nonāca Amerikā, pa kuru ceļoja apkārt piekopdama tādu kā stilistes arodu - smalki iekārtoja viesnīcu salonus un tā.Un tad viņa satika japāņu mākslinieku, kurš gleznoja uz zīda.Viņš iemīlēja trako vecmāmiņu un apprecēja.Izrādījās, ka manā tēvamātē slēpjas skulptora talants.Smalkajā Kalifornijas īpašumā viņš gleznoja, viņa veidoja un rakstīja skaistas vēstules uz Latviju.Viņas otrais uzvārds bija Okada. <br />Nu, šonak joka pēc uzspiežu šito gūglā un man uzreiz piedāvā Karin Okada.Paskatieties,smuki džezu dzied.<br />Ar labu nakti!Citu reizi cita pasaka.Projekcijaurn:lj:klab.lv:atom1:varna:56312009-05-07T18:49:002009-05-07T18:49:002009-05-07T16:44:34Z2009-05-07T16:44:34ZNu, es tik ļoti noguru, it kā man būtu bijis jāvada vesela karavāna cauri tuksnesim smilšu vētrā, it kā tai karavānā būtu dārgi paklāji, verdzenes, kokmateriāli, marmors un dārglietas lielos daudzumos.It kā katram kamielim drusku ļodzītos kājas un man atkal un atkal jāiet tajā asajā vējā atpakaļ un viņi jāuzmundrina<br />Gribēju, lai māja ir sakārtota - cik iespējams.Lai ēšanai, tualetei un gulēšanai ir sagatavots viss - cik iespējms, vai pat vairāk.<br />Nu kāpēc, kāpēc tik ļoti?<br /> Zini, dažreiz parastām darbībām ir maģiska nozīme - kārtīgi aizvērtām durvīm, aizvilktam aizkaram, nogludinātam palagam.Kā smaržos zupa - pēdējā zālīte jāiemet.<br />Kaķis viedi teica par Dzimšanas Māju, cik ļoti svarīgi, kādi tantuki atnes ēdienu vai iedod šprici, vai satiekās koridorā.<br /> Es jau esmu ne tikai fiziski atrauta vaļā.Arī dvēsele ir vaļā.Viss aiziet dzļi dziļi, teica Kaķis.<br /><br />Nu beidzot piedodu Tev Kaķa tēti, ka Tu toreiz neprati.<br /><br /> uz mākoņu malām Nikam, Metuzāla kundzei,Rencei, Senioram Arnim - šodien sagaidījām mājās Timoteju.Pēdējais moments!urn:lj:klab.lv:atom1:varna:51282009-02-12T21:32:002009-02-12T21:32:002009-02-12T19:35:48Z2009-02-12T19:35:48Z<a href="http://www.auklite.lv/auklitem.html">http://www.auklite.lv/auklitem.html</a><wbr /><br /><br />iesūtīt anketu.<br />Var paveikties.Mēnessurn:lj:klab.lv:atom1:varna:49822009-02-10T01:40:002009-02-10T01:40:002009-02-10T00:38:20Z2009-02-10T00:38:20ZAttaisīju uz nervu pamata Dienvidtiroles Laimburg(Alto Adige Lagrein 2004} - ļoti mēnesnīcas vīns, izrādās.<br />Uzreiz atcerējos, ka mana Draudzene nesvinēs dzimšanas dienu, jo nav naudas.Un vēl sajutu, ka vēršgaļas buljona aromāts piedod mājīgumu.Vēl, lasot, T. interviju ar ēģiptologu, atcerējos nemirstīgo uzvedumu, kurā Trakais Suns bija Ozīriss, bet Cāmis - Izīda.Izīda lasīja pa pasauli izmētātos brāļa gabalus un vaimanāja - Ozij, ak Ozij!<br />Vēl es domāju, kur lai dabū divas algas rītdienai un kā atkauties no trakā un alkatīgā BM īpašnieka.<br />Tad es atcerējos, kā kāds vīrs aizvakar drūmi teica, ka laiks ir lineārs, bet kāda jaunava šovakar bilda, ka neticot, ka laiks ir lineārs.<br />Te nu noteiti nav nejauša atmiņa par izgājušo nedēļu, kad es kādā kastē atradu daudzus lineālus un izdalīju tos bērniem.<br />Vakar katrs bērns dabūja pa kalendāram.Kaķis veikalā atzinās, ka nevar ciest pulksteņus.Jau no bērnības.<br />Te vietā manas bērnības riebums pret pulsteni ar zvanu, zem kura gulēju, kad ciemojos pie Papa.<br />Papam jau nu gan nepatiktu, ka es dzeru vīnu, kaut gan es turu gaišā atmiņā to nakti, kad viņš, vīnu sadzēries, pārnesa mājās garu ūdensvada cauruli, kurai otrā galā turējās milicis.<br />Te jau arī zemais vasaras logs, pa kuru no rīta izkāpt dārzā, uzkāpt vecajā ķirsī un lupnāt sevišķi garšīgos siltos sveķus.<br />Korintes, ērkšķogas, jāņogas un svilpītes no akācijas akmens kaudzē.Tā kaudze - tik liela un augsta, īsts kalns dārzā.<br />Zināms, tā bija skaistā māja, kura tika sabombardēta kara laikā.<br />Un vēl liepa ar štābiņu, no kura varēja vērot retos gājējus Pārdaugavā.<br />Vasarā jau visi brauc uz Jūrmalu.Saldējums! Auksts, bet ne ledains.Ar lielo alumīnija karoti rūpīgi iekasīts kraukšķīgā glāzītē.<br />Plombīrs ar riekstiem.<br />Un lapotne - tik ēnaina, bet saulītē - tik gaišs.<br /><br />Tiešām sirsnīgs vīns.<br />Kur npoirku?<br />Itāļu veikalā, Skolas ielā.pusdienlaika joksurn:lj:klab.lv:atom1:varna:47002009-02-03T15:31:002009-02-03T15:31:002009-02-03T13:32:58Z2009-02-03T13:32:58Z<a href="http://www.youtube.com/watch?v=K-wJNpWgss8">http://www.youtube.com/watch?v=K-wJNpWg<wbr />ss8</a>, tā nu ar mani ir. Un bise var izšaut un ragi var nokrist.simoneurn:lj:klab.lv:atom1:varna:45122009-01-01T23:52:002009-01-01T23:52:002009-01-01T21:52:59Z2009-01-01T21:52:59ZTagad pa mezzo Nina Simone dziedTāds sludinājumsurn:lj:klab.lv:atom1:varna:43042008-11-27T21:22:002008-11-27T21:22:002008-11-27T19:24:37Z2008-11-27T19:24:37Z<img src="http://farm4.static.flickr.com/3185/3064255082_7ed1b25536.jpg" />vasaras pēcpusdienaurn:lj:klab.lv:atom1:varna:39182008-07-21T01:16:002008-07-21T01:16:002008-07-20T22:58:29Z2008-07-20T22:58:29ZGājām ar Kurmīti cauri mežam uz upes ieteku jūrā.Gājām tā mierīgi pa taciņām, Kurmītis klusi ar sevi sarunājās.<br /> No upmalas atskanēja smiekli, kliedzieni un motoru rūcieni.Nojautu ūdensmotociklistu eskadras tuvumu.Iznācām krastā - tur ļaužu kā Lunaparkā.Upe pilna laivām, jahtām un viržējošiem skūteriem.Tālāk jūrmalā tukšs un kluss.Uz turieni arī devāmies.Pēkšņi ceļu aizšķērsoja krievu sieviete peldkostīmā.Neejiet tur, tur meitene noslīkusi.Bērnam varbūt traumējoši.Teicu paldies un tūlīt ieraudzīju pie ūdens jauniešu grupiņu, kuras centrs - ļoti balta, kaila meitene.Kāds zēns rūpīgi veica mākslīgo elpināšanu.Parliecinoši aizvilku Kurmīti pa kāpām.<br />Pēc brītiņa, esot atkal krastā, atskatījos, jo mani parsteidza skaļa mūzika.Pa upi nelaimes vietai tuvojās izklaides kuģītis, tāda kā džonka, no kuras šausmīgi jautri un skaļi skanēja astoņdesmito gadu bezbēdīgs hīts. Gar pašu krastu brauca, tad vēl pēdējo reizi noauroja radio skooontooo un devās jūŗas virzienā.<br />Mēs gājām un gājām, aiz mums bija lielas tumšas debesis, pretī nāca dažas ārkārtīgi vecas kundzes, kuras veica pastaigu veselības labad.<br /><br />Mani pārsteidza cilvēku, arī ziņkārīgo, ikdienišķums tur, pie tās meitenes.Mani pārsteidza īstums un neispējamība,dzīvības nodevība un trģēdījas īslaicīgums.<br /><br />Mēs gājām un gājām un tad satikām Kurmīša tēti.Lietus jau bija gandrīz te, gājām vēl ātrāk.Jau mašīnā iekāpjot, sāka līt.Mums pa priekšu lēni brauca reanimācijas busiņš.<br />Man liekas, tur brauc tā meitene, teicu.Pilnīgi iespējams, teica Kurmīša tētis.Nedomā par to.