 | |
|
Rīt un parīt man ir saurnāti randiņi ar Kārli, ar kuru ļoti aktīvi kontaktējos jau gandrīz visu nedēļu. Rīt es liku viņam izdomāt programmu, bet parīt būs jāiet uz kino. Tā jauki, oldskūlīgi un romantiski. Kāpēc romantiski? Kāpēc man gadījies tik ļoti uz to visu uzstāt? Arī uz pagājušo tikšanos pati vien viņu uzaicināju. Ar visu savu seksuālo apātiju. Reizē ir patīkami un reizē netieku ar sevi galā. |
|
| |
|
Mans brālis mēģina, gan jāpiebilst diezgan neveikli, izveidot kaut kādu fizisku kontaktu ar mani, ja ņem vērā, ka es, līdz vienreiz nesen viņu apskāvu, nebiju viņam pieskārusies kopš viņa vidusskolas izlaiduma, kad paspiedu viņam roku. |
|
| |
|
tātad jaukais pases puisītis - part II
draugi atdzīvojās: - Kadi ir tavi Milakie alkaholiskie dzerieni? mīlīgi, ko lai saka. |
|
| |
|
tātad jaukais pases puisītis
aj, cik jauka un nevainīga sarakste draugos. :) kādus gadus desmit tāda man nav bijusi. :) pāris patiešām nevainīgu jautājumu piemēri: - kad tev pase jasanem? (tālāk mēs ar Kārli saderējām, cik viņam ir gadu) - Protams ka tavus zinu!! un te uzkārās draugi... varbūt sarunai vēl būs turpinājums. kas zina... ;) |
|
| |
|
Tātad Raimonds Casa mani aicina šovakar ar viņu doties iedzert un padejot. Nezinu ko viņam atbildēt. Droši vien, ka, nē, tikai nezinu kā to nē pateikt. |
|
| |
|
Savukārt šodien
Pases puisīša draugs mani arī atrada draugos un raksta vēstulītes, uz kurām es vienkārši nezinu kā atbildēt. Un no rīta desmitos saņēmu īsziņu no puiša, ko telefonā esmu ieraktījusi kā Raimonds Casa, ar jautājumu kā tad man īsti iet. Atceros, ka viņš man bija pacietīgi cirties klāt kādus pāris mēnešus atpakaļ. Nezinu ko un vai viņam atbildēt. Vispār Ildze vakar man ieteica labu domu - turēt divus mobilos telefonus, vienu dot vīrišķiem un otru paturēt kā ģimenes un darba pasākumu. Ja nav vēlēšanās, to vienu var atstāt mājās ar izslēgtu skaņu. :) |
|
| |
|
Cik jauki...
Jā, puisītis no pasēm ir mani atradis draugos un mēģina sarunāt randiņu - tipa iet reizē pakaļ pasēm. :) |
|
| |
|
Šodien
Gāju mainīt pasi. Ar lielām mokām atradu vajadzīgo priekšpilsētas migrācijas daļu, atradu fotogrāfu, nostājos rindā. Pienāk mana kārta. Mani nosēdina fotogrāfs ļoti nedabīgā pozā un nepārtraukti runā visādas muļķības, kas mani smīdina. Viņš krietnas piecas minūtes grābstās gar manām krūtīm kārtodams manas kaklarotas un pats par to nežēlīgi uzjautrinās. Viņš nobildē mani divas reizes. Vienu smaidīgu un otru ne. Viņš uzdāvina man čeras kopijas ar smaidīgajām bildēm par velti, jo mans smaids esot tā kā holivudā un vēl pie tam apjautājās, vai es gadījumā uz turieni netaisos braukt. Tā kā nav pārliecības, vai inspektorei patiks smaidīgās bildes, eju stāvēt rindā ar veco pasi rokā un astoņām fotogrāfijām. Rinda ir lieal un gara. Nav skadrības, kas īsti ir pēdējais pirms manis. Toties jaunieši, kas atnāca pēc manis bija noskaidrojuši, kas stāv rindā pirms viņiem. Divi puiši un viena meitene. Abi puiši man metās virsū ar komentāriem un jautājumiem, vēlēdamies mani izklaidēt, jo garlaicība manā sejā lasāma kā grāmatā. Bet viņi manām acīm izskatījās kā mazgadīgi kautrīgi jaunekļi, kas neveikli mēģina virzīt sarunu. tā kā es pārbīdos lēnām pa uzgaidāmo telpu, jaunieši man seko. Līdz viens no viņiem palūdz manu veco pasi - neko ļaunu nedomādama iedodu, jo zinu, ka manu uzvārdu ar pirmo reizi acerēties neviens nevar, viņš to kārtīgi izpēta. Tikmēr viņa drauģelis komentē, ka puisim vienkārši nav drosmes paprasīt manu telefona numuru. Īpaši nepievērsdama viņiem uzmanību, nokārtoju savas darīšanas un dodos mājup, un, lūk, jaunietis jau ir sameklējis mani draugos, uzaicinājis un paprasījis, kad man jāiet pēc pases. |
|
| |||||
|
050707
Ir ceturtdiena un Anitas dzimšanas diena. Plānots svinēt pie Kristīnes - kaut kādu pidžambalveidīgu sviestu ar pārgurušu pašu Kristīni, piedzērušos Līgu un Ivitu. Apsolīju Anitu apsveikt centrā kādā bārā izdzerot uz viņas veselību vienu glāzi viskija un dodoties mājās. Bija jāsagatavo dāvana manā un Kristīnes vārdā, kas bija 10 prezervatīvi un to lietošanas instrukcija sabāzti rozā "huba bubba" apaļajā trauciņā, ko rotā uzraksti SEX MACHINE un LOVE FREELY, jo viņa, redz, pārāk daudz pēdējā laikā ar kādu salaižot (viņām tas nozīmē pabučoties un tas ir kaut kas ļoti īpašs). Šie kādi nabadzītei vienmēr gadījušies dzērmumā un gandrīz vienmēr jaunāki par viņu. Bet nenovirzoties no tēmas, satiekos ar Anitu, Ivitu un Līgu norunātajā bārā. Paņemam pa dzērienam, Līga nevar izvēlēties un es viņai pasūtu "Long Island Ice Tea" gandrīz ļaunā priekā par to, ka zinu, ka viņu tulīt piedzirdīšu. Attiecīgajā bārā skan patīkama mūzika, bet noskaņa tāda nīkulīga, tamdēļ nolemjam, ka vakaru tomēr turpināsim Vecrīgā, bet pirms tam izskrienot uz frančiem iešaut kaut ko labi kārtīgu. Frančos izdzeram absintu, Ivita nedzer neko un vispār paliek skaidrā visu vakaru. Toties kā jau paredzēju, Līga ir pamatīgā ķirsī. Atgriežamies atpakaļ sākotnējā bārā, kur jau ir nedaudz lielāks cilvēku pieplūdums un noskaņas uzlabošanās. Es turpinu dzer vienu viskiju pēc otra. Līga ir ātri sapazinusies pie bāra letes ar kādu puisi un atvedusi pie mums un mūsu kompānijas. Es jau biju sākusi smaidīt. Un man bija radušās aizdomas, bet es neko skaļi neteicu, jo nevēlējos pieburt nelaimi. Es skatos, lejā sēž kāds man vēl no neseniem laikiem pazīstams mūziķis. Viņš mani neatpazīst, kas man lielu pārsteigumu nesagādā. Viņš sēž ar kādu beibi un visu laiku miedz ar aci. Šis bija lūzuma punkts, kas man lika uzņemt nostāju, kas mani nepameta visu vakaru. Viņš aci miedza tik pretīgi, ka nolēmu viņu iznest cauri. Ja viņš kaut ko pasāks ar mani, ļaušos, bet beigās pastāstīšu, kas esmu un tad skaļi smiešos par viņa reakciju. Bet manu šausmīgi ļauno plānu izjauca vēl citu divu man pārāk labi pazīstamu mūziķu ierašanās. Tātad sēžu un skatos apkārt un uzjautrinos par visiem vīriešiem kas mēdī manu skatienu. Pāris izdodas arī noķert. Skatos, Līga jau ir pilnīgā lupatā un nost no kājām - guļ uz krēsla. Un, jā, manas aizdomas bija piepildījušās, Līgas nokantētais puisis metās man virsū un ar visiem saviem ieročiem mēģināja no manis izvilināt reakciju. Kuras nebija... Viņš mani izdancināja, atnesa mums pudeli šampja, gribēja vest uz mājām, utt. Tajā pat laikā vienā mirklī stāvu viena pati un kāds atkal mēģina nohipnotizēt mani, jau smaida un māj ar rociņu, lai nāku aprunāties, bet blakus stāv viens no man tuvu pazīstamajiem mūziķiem, es salutēju viņam, viņš man atpakaļ un sāk skaidrot smaidošajam un mājošajam jaunietiem, kas es esmu. Bārs jau tiek vērts ciet. Ir ap plkst. 4iem. Aprunājos ar to sev tuvu pazīstamo mūziķi. Uzreiz pēc tam pie manis pienāk kāds cits jaunietis, kam ir licies, ka es esmu ar viņu saskatījusies. Viņš jautā, vai tas mūziķis ir mans draugs. Es saku nē - bijušā drauga labs draugs. Viņš pieiet šim bijušā drauga draugam klāt, palūdz atļauju, vai drīkst ar mani iepazīties, pieraksta manu vārdu un uzvārdu un liek apsolīt, ka es viņu apstiprināšu draugos. Un aizskrien. Un patiesi, nākamajā rītā esmu saņēmusi uzaicinājumu draugoties. Dodoties mājās nolemjam iestiprināties maķītī. Stāv garā rindā, kas kustās uz priekšu gliemeža tempā. Tas vismaz mani izklaidēja līdz pirmajam transportam. Bet rindā stāvot mani uzrunā jaunietis, kas stāv man pāris vietas priekšā. Sak, vai viņš mani nav kādreiz fotogrāfējis? Un atceros, jā, bija reiz pārtijs, kurā izbiju iemaldījusies darīšanu dēļ, un E.S., pie kura notika šī ballēšanās, bija licis šim jaunietim bildēt manu muguru, jo uz tās interesanti esot kritusi gaisma. Un viņš arī plāno braukt studēt uz to pašu valsti, uz kuru es. Tātad. Viņš atstāj man savu vizītkarti, nokoķetējies vienā gabalā, liek apsolīt, ka aizsūtīšu viņam meilu un "keep un touch". Tur pat divi puiši man aiz muguras mēģina atrunāt mani no smēķēšanas, neveikli mēģina uzsākt sarunu lūdzot izklāstīt, ko ir un ko nav ieteicams izvēlēties no maķīša ēdienkartes. Un pēc tam par visām varēm grib mani aizvilkt peldēties Daugavā. Un turpat blakus man stāv jaunietis, kurš visu laiku virpina rokās divus pokera žetonus un ik pa brīdim uzmet man skatu, līdz iesaistās kādā manā sarunā. Pēc tam, viegli pakaitinājis mani, lūdz mani apmeklēt viņu kādā kazino, kur viņš strādā un tad viņš man varēšot nodemonstrēt visu, ko es būtu gribējusi redzēt. Un kad bija mana kārta rindā, viņš ar uzrunu "zaķīt, paņem man kolu" iedeva man 53 santīmus un nodeva informāciju, pie kura galdiņa viņš precīzi strādā. Jāsaka vien to, ka fotogrāfam līdzi bija puisis, kurš ir mana un Līvas izcilā tosta autors: "Par sievietēm, kas ir gudras, bet uzvedās kā maukas!" :) Ierados pati savās mājās un viena, un telefona numuru neapdomīgi nebiju izdāļājusi. Pēc vairāku mēnešu pauzes šis rezultāts mani apmierina.
|
|||||
| |
|
Dārgā dienasgrāmata...
Nolēmu reģistrēt savus novērojumus šeit. šis ir labs teksts pirmajam ierakstam, manuprāt. |
|