Izlasīju Kārļa Zariņa "Spīganas purvā" un V. J. Gregri "Latvijas karalis". Abas grāmatas šķita nu ļoooti līdzīgas. Starpkaru Latvija, sižets — avantūristiski uzņēmēji, noskaņa — viss viena liela ironija. Un tomēr, lai arī pie klasikas, cik man zināms, drīzāk pieskaita Zariņa darbu, "Latvijas karalis" man patika labāk. Ja pirmais bija malšanās uz vietas, nemitīgas neizlēmības un grimšanas sīkumos atainojums, tad otrajā redzams vēriens, dota vaļa fantāzijai, netrūkst pompa un lielu sapņu, un augstu mērķu. Tā man patīk labāk. Ar to es labāk identificējos.
Spīganas purvā: http://www.ibook.lv/BD_spiganas-purva-ka
Latvijas karalis: http://www.ibook.lv/BD_latvijas-karalis-j
Garastāvoklis: |
 calm |
contemplative