 | |
|
Pragmatikas lekcijās reiz pasniedzēja aizpļāpājās par to, cik maz patiesībā mūsu (ar to domājot ne Latvijas, ne Lietuvas, ne Baltijas bet plašāk) medijos ir informācijas par notikumiem un cik daudz — par diskursu. Proti, ja ieejam kādā ziņu portālā: cik daudz ir rakstīts par reāli notikušo, bet cik daudz — par viedokļiem, kāda teikto, kādām atsauksmēm, protestiem, atbalstu, komentāriem, iebildēm, aicinājumiem... |
|
| |
|
Būt laimīgam arī ir darbs! Kad gadiem no vietas darīts pirmkārt tas, kas nekādu prieku nesagādā, ir viegli aizmirst izdarīt kaut ko jauku sev. Un tāpēc jāpieraksta, ko gribas: -aizbraukt uz kaimiņpilsētām; -aizbraukt uz jūru; -aiziet uz bibliotēku pastrādāt; -uzrakstīt kādu literāro darbiņu; -sapucēties vienkārši uz pastaigu; -nopirkt sev puķes; -atpūsties kafejnīcā... Galvenais - nepazaudēt šo "gribas" ikdienišķā "ieslēdzu datoru un tur arī visu dienu palieku" ritmā. Uzvesties kā ceļojumā. Kas taču patiesībā arī ir katra dzīves diena. |
|