vardotaja

Skolas laikā man ļoti patika slimot, jo man ļoti nepatika būt skolā — attiecīgi slimošana bija gluži jauka alternatīva.

Tagad man slimošana liekas lāsts — un pat varbūt ne tik daudz slimības tiešo izpausmju dēļ, bet gan tādēļ, ka nevaru neko padarīt / nav spēka / galvaspainis utt. Kā redzams, vēlmes mainās. Turklāt ātri.

Reizēm mani tīri labi motivē ideja "kāpēc šodienu ir vērts dzīvot". Proti, vakarā apkopoju, ko tādu labu pa šo dienu esmu izdarījusi, ka mana situācija jebkādā nozīmē ir kļuvusi labāka, nekā tā bija no rīta pieceļoties.

Un šodienu bija vērts dzīvot, jo:
-savedu kārtībā mājas un izmazgāju drēbes
-izdarīju vienu minidarbiņu, par kuru tomēr tāpat maksās
-pieteicos haltūras piedāvājumam un saņēmu ļoti cerīgu atbildi un aicinājumu tikties
-aizpildīju anketu pētījumam

Nav daudz, bet slimības laikam pietiks :)