Man prieks, ka šajā septembrī vairs nav skolas — nekādas. Atšķirībā no pēdējiem 17 gadiem. Lai arī aiz inerces sadomāju stāties, ātri sapratu, kāda kļūda tā būtu.
Jo es to vairs negribu. Man nav kopējas nostājas par skolām kā tādām — daži brīži bija slikti, daži — labi —, bet man pietiek. Tas, kā dēļ vispār apsvēru vēl turpināšanu, laikam gan ir ikdienas režīma trūkums. Tomēr tam ir cits risinājums — pāriet no freelancera ikdienas uz darbinieka ikdienu. Kāpēc ne?
Garastāvoklis: |
 hopeful |
Skaņu fons: |
Ārā bļaustās dzērāji |