vardotaja

Par ātru, daudz par ātru tā vasara ejot uz galu. Re, nākamnedēļ esot paredzama pēdējā vasarīgā sauļošanās... Visā šajā kontekstā mazliet pieklustu, jo patiesībā man pret vasaras beigšanos lielu iebildumu nav. Vasaras romantiku esmu sabaudījusies, un, ja tagad jāpāriet uz rudens romantiku — kāpēc gan ne? Strauji aug kastaņi, šur tur parādās pa kādai asterei, un es vienkārši ļauju laikam ritēt, kā tas vēlas. Ja būs vēl vasara — priecāšos. Ja nebūs — būs kaut kas cits, ne sliktāks.
Man patīk pārmaiņas.

Rēķinot uz 1 litru, vislētākais no vietējā Rimi pieejamajiem šampūniem ir un paliek pusprofesionālais Syoss. Ņemot vērā, ka pašreizējā situācijā tādām lietām ņemu vērā galvenokārt cenu, šāds pavērsiens ļoti iepriecina.

Man ļoti patīk tā ideja — izdarīt tagad kaut ko tādu, lai nākotnes "es" varētu būt lepns par tagadnes "es". Okei, man šovakar nesanāks to tā skaisti noformulēt, bet nereti redzu, cik lieliski tas nosstrādā uz mani pašu tieši īstermiņa mērķīšu realizācijā. Negribas šodien kaut ko darīt — tad iedomājos, cik lepna būšu rīt, ka tas beidzot ir padarīts... pieķeros, izdaru un vēl nopriecājos, cik viegli bija. Biežāk derētu šo perspektīvu atcerēties.