ir tādas dienas, kad līdz galam nevaru pamosties līdz pat vakaram. varu visu dienu kaut ko darīt, staigāties, strādāt, nu visko, bet jūtos kā tikko pamodusies vai, pareizāksakot, nepamodusies. nedaudz dīvainais dienas. mierīgas. kā šodien. kaut vai sirmais kungs, kas ar mani metro sāka runāties un uzreiz pēc akcenta diezgan precīzi noteica, no kuras pasaules malas esmu, un, kad pārrunānājām dažādus Eiropas vēstures jautājumus, parādīja savu aproci, kas liecina, ka tikko (kā viņš teica, "couple of weeks ago") iznācis no cietuma. tā es tur sēdēju un žāvājos viņam blakus ar savu Faulza "kolekcionāru" klēpī, ko pārlasu. un domāju - ja nu viņš tagad jautā - reku tur uz ielas nobraukts suns, paskaties busiņā, tur ieliku! šādās dienās tas mani nepārsteigtu it nemaz.
un tad mazais 5gadīgais Bens visādas skaistas lietas runā. jeb mans pusmiega stāvoklis to tā tver. viņš saka, ka pienenes "are not a regular flowers, they are special kind of fabulous plants". un citreiz viņš pateica: "i'm just a plain human".
kimča joprojām sūrstina manas lūpas, bet, jāatzīst, sāku arī mosties.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |