urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstneTā sajūtair ar laimīgām beigāmir ar laimīgām beigāmmind2@inbox.lvdienas gaisma2012-06-16T21:58:36Z2012-06-16T21:58:36Zdear Johnurn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:664972012-06-17T00:56:002012-06-17T00:56:002012-06-16T21:58:36Z2012-06-16T21:58:36Z"You are my best friend as well as my lover, and I do not know which side of you I enjoy the most. I treasure each side, just as I have treasured our life together.”urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:662392012-01-29T14:02:002012-01-29T14:02:002012-01-29T12:04:32Z2012-01-29T12:04:32Z<a href="http://www.youtube.com/watch?v=yhLF33sQOLc">http://www.youtube.com/watch?v=yhLF33sQ<wbr />OLc</a>Sapnis.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:658272011-09-23T00:19:002011-09-23T00:19:002011-09-22T21:19:41Z2011-09-22T21:19:41ZPagājušonakt redzēju dīvainu sapni (vai murgu, velnsviņzin) - redzēju bēres. mirušo nesa caur kapiem uz vietu, kur glabās. gāju visiem aiz muguras un pavadā vedu skaistu melnu zirgu. kā ogli melnu. visi bija melnā. viss bija melns. un aiz manis uz tādiem pat trīs melniem zirgiem jāja vēl trīs vīrieši.<br /><br />ko tādu redzu pirmoreiz. tādas kā zīmes, vai. pati nezinu.<br />parasti mani sapņi aprobežojas ar asa sižeta filmu cienīgiem skatiem, pārdabiskām spējām, asinīm un vampīriem/zombijiem..<br />bet šoreiz likās pat tāds skaists, lai neliktos dīvaini.. tīri vai māksliniecisks.šodienas citāts.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:655662011-06-28T15:39:002011-06-28T15:39:002011-06-28T12:41:32Z2011-06-28T12:41:32ZŠausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.<br />/I. Ziedonis./Ak..urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:653942011-04-08T18:43:002011-04-08T18:43:002011-04-08T15:44:45Z2011-04-08T15:44:45ZNekad neticēju, ka par sevi to teikšu, bet...tagad es oficiāli esmu KUNDZE! :)grrrurn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:651392011-03-24T15:07:002011-03-24T15:07:002011-03-24T13:09:23Z2011-03-24T13:09:23ZZinu, ka neklājas sūdzēties, jo daudzas manas paziņas un draudzenes ar baltu skaudību ir teikušas, kaut viņām tādas būtu, bet man ir tik garas skropstas, ka riebjas. It sevišķi, kad vajag tā smuki uzkrāsot, tad viņas nekad nestāv kā vajag. Sāku <span style="font-style: italic;">mālēties</span>, kad man bija kādi 14 gadi. Jau tad to nevarēju izturēt, tāpēc mazliet apgriezu ik pa laiciņam. Zinu, ka tā nedrīkst, bet uznāk jau <span style="font-style: italic;">melnie</span> arī!<br>No skropstu ķīmiskās krāsošanas arī ir kāda jēga? Kāds zin?
<br><br>p.s. pašai no malas liekas kā tāda riktīga <span style="font-style: italic;">blondīņu</span> (atvainojos, mīļās dāmas) "problēma" :D:)urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:647742011-02-27T21:14:002011-02-27T21:14:002011-02-27T19:14:23Z2011-02-27T19:14:23ZŠī bija, patiešām, mana jaukākā dzimšanas diena pēdējo 6 vai pat vairāk gadu laikā. nudien. <br />un es nojaušu, ka tas, lielā mērā, ir atkarīgs no tā cilvēka, kurš tobrīd ir ar mums. mums blakus. <br />jo mēs dzīvojam caur viņu. <br />elpojam caur viņu. <br />redzam viņa acīm. <br />viens otra acīm. <br />un kur vienam lietas izskatās pelēkas, otrs piejauc no sevis mazliet krāsu. un otrādāk. <br />viens otram. <br />palīdzēt. <br />atbalstīt. <br />mīlēt.<br />Paldies Tev. par visu un neko. <br />tāpat vien. <br />ka esi.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:647512011-02-03T16:37:002011-02-03T16:37:002011-02-03T14:38:58Z2011-02-03T14:38:58ZIr tikai viens iemesls, kāpēc man nepatīk pavasaris. Tāpēc, ka nokūstot sniegam, apkārt paveras viena vienīga miskaste. Tukšas pudeles, cigarešu paciņas, miljoniem izsmēķu, polietilēna maisiņi un citādas drazas. Un tad tiek rīkotas talkas, kurās, parasti, piedalās tie, kas apkārtni nepiedrazo. Opozīcija sēž izlaidušies pie zilajiem ekrāniem un smīkņā. <br />Kad mazais paaugsies, arī mēs iesim. Jo kārtība ir jāieaudzina!...urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:643612011-01-27T13:05:002011-01-27T13:05:002011-01-27T11:13:50Z2011-01-27T11:13:50ZMuļķi mācās no savām kļūdām (ja vispār mācās), gudrie - no citu.<br />Kārtējais atgādinājums vairāk piedomāt pie tā, ko paši darām, vairāk ieklausīties signālos, kurus mums sūta paša ķermenis un neignorēt tos.<br />Vispirms Grodums, tagad jau Freimanis.<br />Bet vēl varēja būt. Un varēja dzīvot.<br />Lai vieglas smiltis!urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:640972011-01-18T11:32:002011-01-18T11:32:002011-01-18T09:34:54Z2011-01-18T09:34:54ZJau otro dienu Liepājā smaržo pēc pavasara. Sniegs lēnām kūst. Vietām jau paliek zaļš. Un gaiss liekas tik silts.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:639132011-01-13T16:09:002011-01-13T16:09:002011-01-13T14:10:39Z2011-01-13T14:10:39ZAk kā gaidu! <span style="font-weight: bold; color: rgb(0, 102, 0);">Pavasari.</span><br><img src="http://www.figurasdraugi.lv/ul/ddk_sniegpulkstenites.jpg"><br>#urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:637312011-01-07T00:10:002011-01-07T00:10:002011-01-06T22:10:33Z2011-01-06T22:10:33ZTu man blakus saldi čuči. Bet man vēl miegs nenāk..es guļu un nez kāpēc domāju par to, kā mēs pirmoreiz tikāmies. Lai gan pagājuši jau gandrīz astoņi mēneši, es atceros visu līdz pēdējam sīkumam, kas todien notika. Katru detaļu. Katru skatienu. Kā mēs braucām mašīnā, kā dziedājām, gājām pirtī, par ko runājām, kā strīdējāmies, mīlējāmies, aizmigām un cēlāmies. Kas Tev bija mugurā un, kas man, kurā stūrī mētājās manas kurpes. Cik odus nositām, cik vardes nakti gājām klausīties. <br />Atceros katru smaidu, katru skatienu, pieskārienu.<br />Vai pēc gadiem 58 es vēl to visu atcerēšos?<br />Ak. Es no sirds to vēlētos.mans gads.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:633072010-12-27T16:46:002010-12-27T16:46:002010-12-27T14:47:05Z2010-12-27T14:47:05ZTā jau saka, pēc ķīniešu horoskopa šis bija mans gads. Daudz prātam neaptveramu notikumu, ārprāta, iespēju. Tā arī ir. <br>Neatceros kad vēl, viena gada laikā, tik daudz kas būtu noticis. Tik daudz kas mainījies.<br>Liekas, ka dzīve ir apgriezusies par 360 grādiem. Nē. Par 180. Jo, apgriežoties par 360, es nonāktu atpakaļ sākumpunktā. Kā vāvere ritenī.
<br>Bet es apgriezos un aizgāju uz citu pusi. Uz pavisam pretēju.<br>Un pavisam noteikti - uz priekšu.<br>Jo visus pēdējos gadus līdz šim, es biju mīņājusies uz vietas vien, nespējot saprast, ko es vispār vēlos darīt, iegūt, kur vēlos iet, uz kuru pusi, ar ko vēlos būt un vai vispār ir kāds, ko vēlos sev blakus.<br>Pirmām kārtām jau, esmu pa šo gadu tikusi galā ar visiem šiem jautājumiem un mana dzīve šobrīd ir pilnīgi diametrāli pretēja tai, kāda tā bija gada sākumā. Un tā nebija nekāda. Ne māju, ne paši savas ģimenes, ne siltuma sajūtas iekšā, ne miera, ne uzticēšanās, ne mīlestības, cieņas, draudzības. Nekā.<br>Un patiesībā nemaz nav vajadzīgs nekāds gads, lai cilvēks no pilnīgi nelaimīga un morāli sagrauta indivīda kļūtu par laimīgāko un emocionāli spēcīgāko būtni.<br>Vajadzīgs tikai pareizais cilvēks sev blakus.<br>Paldies par to. Viņam.<br>Gada sākums un beigas. Kā melns pret baltu.<br>Mana dzīve šogad iegājusi pareizajās, pavisam citās, stabilās sliedēs. Bija jau arī laiks.<br>Un tikai tagad beidzot es saprotu, ka viss, ko esmu dzīvojusi līdz šim, nebija pareizi.<br>Un, ka tikai tagad, es no sirds DZīVOJU.<br><br><img style="width: 511px; height: 443px;" src="http://farm3.static.flickr.com/2110/2047675841_710ee510b7_o.jpg"><br>dienas prieks.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:631122010-11-26T13:37:002010-11-26T13:37:002010-11-26T11:38:09Z2010-11-26T11:38:09ZBurvīgs, burvīgs balts paklājs visapkārt. Beidzot.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:629142010-11-22T13:57:002010-11-22T13:57:002010-11-22T11:57:53Z2010-11-22T11:57:53Z<img style="width: 579px; height: 546px;" src="http://www.spoki.lv/upload/articles/92/92381/images/_origin_melnie-ramji-latviski-3.jpg">Sekas.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:625372010-11-17T11:49:002010-11-17T11:49:002010-11-17T09:51:54Z2010-11-17T09:51:54ZDomāju, ka atjēgšos no nepārvaramās vēlmes gulēt un paliks labāk. Nekā. Visu laiku staigāju un bubinu pie sevis visādas stulbas sadzīviskas lietas. Pat lielākais sīkums spēj aizkaitināt. <br />Bērns ar šķībi vēro un nesaprot. Ātrāk kārtīgi izgulēties, lai atkal varu justies kā normāls cilvēks! Vismaz uz kādu laiku.'urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:623662010-11-17T09:46:002010-11-17T09:46:002010-11-17T07:46:59Z2010-11-17T07:46:59ZMiega trūkums sāk spēlēties ar manu nervu sistēmu.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:620922010-11-13T14:36:002010-11-13T14:36:002010-11-13T12:36:58Z2010-11-13T12:36:58ZEsot viena, es iemācījos būt pašpietiekama. Tāpēc, esot kopā ar kādu, es vairs nezaudēju pati sevi..urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:619262010-11-08T11:34:002010-11-08T11:34:002010-11-08T09:36:11Z2010-11-08T09:36:11ZIr brīži, kad šķiet, ka esi savienojies ar otru. Kad no otra plūst tik spēcīgas jūtas un emocijas, ka tu tikai dzer, bet nespēj norīt. Tik ātri un tik daudz. Kad gaiss starp jums kļūst biezs, bet tev nevajag elpot. Jo otrs elpo tavā vietā. Kad pazūd telpa jums apkārt un tu krīti bezdibenī un zini, ka esi drošībā. Jo vienīgais, kur tu varētu iekrist, ir viņš. Kad pazūd laiks un viss apkārt pārvēršas piķa melnumā.
<br>Un nav vairāk nekas uz šīs pasaules. Tikai tu. Un viņš.<br>Un kāda asara. No laimes un pārpildījuma.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:616482010-10-30T03:15:002010-10-30T03:15:002010-10-30T00:15:24Z2010-10-30T00:15:24ZEs vairs nekad negribētu kļūt otram cilvēkam pašsaprotama. Kā tas ir bijis manās iepriekšējās attiecībās. Bet uz ko tādu cerēt laikam būtu naivi. Mēs visi esam tikai cilvēki un nespējam noturēt interesi mūžīgi un kaut ko. Lai cik stipri to personu vai lietu arī nemīlētu. Pat es pati.<br />Bet es mācos.<br />Šoreiz gribu, lai viss ir pavisam savādāk.<br />No abām pusēm.Pēdējā bāze.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:613862010-10-11T13:58:002010-10-11T13:58:002010-10-11T11:24:03Z2010-10-11T11:24:03ZŠodien aizdomājos par savām <span style="font-style: italic;">nopietno attiecību</span> <span style="font-style: italic;">bāzēm</span>. Līdzīgi kā beisbolā, kur uz laukuma ir četras bāzes - pirmā, otrā, trešā un mājas bāze.<br>Katrām attiecībām ir savi mērķi, savi iemesli, kāpēc mēs tās veidojam vai izvēlamies. Pirmā iemīlēšanās, pirmās attiecības, kad mēs izzinām savu ķermeni, tiecamies atklāt savu seksualitāti -&nbsp; pirmais skūpsts, kopā pavadītā nakts. Nākamajās attiecībās jau vairāk tiecamies pēc kopīgām izklaidēm, atpūtas, kopā pavadītā laika. Trešajās varbūt vairāk vēlamies saņemt atbalstu un plecu uz kura paraudāt. Mīļoto uztveram ne tikai kā partneri, bet arī kā labāko draugu. Un tik ilgi mēs meklējam, līdz nonākam pie pēdējās <span style="font-style: italic;">bāzes</span> - mājas, ģimene, bērni un viss pārējais, kas ar to saistīts.<br>Ar katrām nākamajām attiecībām, iepriekšējā sasniegtā <span style="font-style: italic;">bāze</span> nekur nepazūd, tikai nāk klāt jauni mērķi, vērtības mainās. Attiecības pāriet jaunā līmenī, jaunā kvalitātē. Tu dzīvo, lai nepieļautu iepriekšējās kļūdas, vairāk izproti otra vajadzības. <br>Protams, ir cilvēki, kuri visas bāzes sasniedz jau pirmajās attiecībās, bet tas notiek ārkārtīgi reti. Un es domāju, ka tas ir nepareizi. Tas, ko tu neesi vēl atklājis, pārāk vilina, lai varētu <span style="font-style: italic;">nobāzēties</span> jau pie pirmā, ja vien viņš, protams, nav tas īstais cilvēks. Tad gan.<br><br>Par mani?<br>Šķiet esmu tikusi līdz pēdējai <span style="font-style: italic;">bāzei</span>. Kad mīļotais ir viss - partneris, labākais draugs, lielākais atbalsts un plecs uz kura paraudāt.<br>Un nepazūd ne izklaides, ne savas seksualitātes izzināšana, ne atbalsts.<br>Plāns par māju, pašiem savu, kas noteikti kādreiz tiks piepildīts.<br>Plāns par vēl vienu bērniņu, kas var notikt jau visai drīz.<br>Laiks skrien nemanot.<br>Pavisam cita kvalitāte.<br>Pavisam citas jūtas.<br>Pavisam citas sajūtas.<br><br>Un kad esi ticis līdz pēdējai bāzei, liekas, ka dzīve tikai tagad sākas. <br>Iekšējais dzinulis, kas lika skriet, lika meklēt tālāk, ir apstājies. Visas bāzes ir apskrietas, spēle ir galā. Uzvarēta.<br>Iekšā ir pilnīgs miers. Vien aiztaisīt acis un just, ka esi dzīvs.<br><br>.urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:611672010-10-05T16:18:002010-10-05T16:18:002010-10-05T13:19:36Z2010-10-05T13:19:36ZDzīvot un baudīt.
<br>Baudīt un dzīvot.<br>Baudīt.<br>Dzīvot.<br><img src="http://img1.www.spoki.lv/upload/articles/12/120733/images/Something-nice-10-6.jpg"><br>murrrurn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:608802010-09-22T16:24:002010-09-22T16:24:002010-09-22T13:33:48Z2010-09-22T13:33:48Zehz, beidzot visa krāmēšanās, pārvākšanās ir galā. Mēbeles ir saskrūvētas un sakari ar ārpasauli - pieslēgti. Tagad tikai mierā dzīvot un baudīt. Mierā būt.
<br>Tik vien šķiet, ka jo dienas jo laiks skrien ātrāk. Gribas apstādināt. Pirmoreiz mūžā ir tā. Gribas, lai tas nekad nebeidzas.<br>Ir tik labi.<br><img src="http://img3.visualizeus.com/thumbs/10/08/02/boy,close,couple,crazy,forever,girl,heart,hug,in,love,kiss,love,loving,missing,nice,peace,phohtography,pretty,safe,together-63bd3afcc776c044db6d9b82e9951be5_m.jpg"><br>urn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:604962010-09-17T10:43:002010-09-17T10:43:002010-09-17T07:43:02Z2010-09-17T07:43:02ZMan patīk Liepāja. Visādi citādi ļoti jauka. Bet tie laikapstākļi..grrrurn:lj:klab.lv:atom1:varavikstne:602392010-09-09T21:07:002010-09-09T21:07:002010-09-09T18:10:01Z2010-09-09T18:10:01ZSkaitām stundas..Vēl 24 un Tu būsi klāt. Vēl uz pusi mazāk, un mēs abi būsim prom...