Tā sajūta

Es neprotu sapņot. Un tieši tāpēc es negribu to darīt. Kad tu sapņo, agri vai vēlu tāpat būs jākrīt. Tā dzīvē vienkārši ir iekārtots. Un ir vienalga, vai tas ir tāds mazs, mazītiņš kritieniņš no pirmā pakāpiena, vai ilgs un nāvējošs, kā no lidmašīnas bez izpletņa, tas vienalga kaut ko sabojā. Gan tavā attieksmē pret apkārtējo lietu kārtību, kas tev likās pareiza, gan iekšējās sajūtās. Kur nu tev tobrīd tas likās esam svarīgi.
Tāpēc es nesapņošu.
Šoreiz es vienkārši dzīvošu. Un paļaušos.