| Par Nāvi ... |
[Jan. 19th, 2007|04:23 pm] |
Sajust viņas klātbūtni telpā ,kurā viss apkātr esošais saistās ar dzīvi nav visai patīkami.
Ik ieta,kas telpu padarījusi par apdzīvotu cilvēkam šķiras dimensīju savādībā...kad no ķermeņa smeldzes dzirdu čukstus ...
Tā sevi liek manīt Nāve,,kad vakarā klusi degot svecēm vīraka,smarža reibina aizraujot pagātnē...skumji bet pagātne saistošāka par nakotni ieskaujot dīvainos ceļojumos par darbiem,nedarbiem,kas sastrādāti apzinīgā dzīves skrējienā.Cik ilgi pagātnē kavējoties atradīšu drosmi būt tagadnē??Ja fiziskās ciešanas manu domu sagrauj un nespēkā liek iekosties spilvenā>??
Vien dažreiz alkahola sirealais dzērums ļauj atskriet drusku nākotnē...Soli priekšā esamībai...
Veciskums uzroda brīdī,kad negribas traukties uz cīņam par patiesīgumu un noliegt esošo kārtību,,tikai rotaļas pēc...nevēlos izšķersties savā gājumā - jo labak pasmejos par sevi skumjās... |
|
|