| Ni ni |
[Jan. 31st, 2007|02:45 am] |
Nāve - Dzīvības devēja,Dzīvības ņēmēja,sākums un gals.
Atpakaļ pie Dieva! |
|
|
| Par Nāvi ... |
[Jan. 19th, 2007|04:23 pm] |
Sajust viņas klātbūtni telpā ,kurā viss apkātr esošais saistās ar dzīvi nav visai patīkami.
Ik ieta,kas telpu padarījusi par apdzīvotu cilvēkam šķiras dimensīju savādībā...kad no ķermeņa smeldzes dzirdu čukstus ...
Tā sevi liek manīt Nāve,,kad vakarā klusi degot svecēm vīraka,smarža reibina aizraujot pagātnē...skumji bet pagātne saistošāka par nakotni ieskaujot dīvainos ceļojumos par darbiem,nedarbiem,kas sastrādāti apzinīgā dzīves skrējienā.Cik ilgi pagātnē kavējoties atradīšu drosmi būt tagadnē??Ja fiziskās ciešanas manu domu sagrauj un nespēkā liek iekosties spilvenā>??
Vien dažreiz alkahola sirealais dzērums ļauj atskriet drusku nākotnē...Soli priekšā esamībai...
Veciskums uzroda brīdī,kad negribas traukties uz cīņam par patiesīgumu un noliegt esošo kārtību,,tikai rotaļas pēc...nevēlos izšķersties savā gājumā - jo labak pasmejos par sevi skumjās... |
|
|
| Krūtis |
[Jan. 14th, 2007|12:34 am] |
Cilājas krūtis družaini līganā tempā..man pusmūžā ceļos metas karsti,kad ielieku savā portatīvajā kādu Cd ko ierakstījis draugs,kam sievietes sen neiteresē.Traki skatīties filmas,kurām esmu jau ar savu pieredzi bridusi cauri ..tā lidz mielēm..Krūtis pēcāk mazgājusi no eļas klātajiem nospeidumiem,ko padomju "bļed" inženieri pārpālī atstājuši manā pauguru ielejā,par 25 rubļiem...
Skuju Anniņ dzīvoju arī pēc izvarošanas savos 14 gados kolhoza slauktuvē..tik tāds savāds rūgtums ,katreis uzpeldēja,kad kādas ķetnas skāra manas krūtis un zvaigžņu debesīs siena gubā teicās mīlam mani vairāk par "Maņku" vai "Piķeļetku".Lai gan nekad pēcāk..netuvojās tuvāk par 10 metriem un arī tik darba jautājumos.
Vai spaiņus atveda??
Biedri Zažirinski vai spaiņus skārda atveda??
Nē??
Kā tad jums liekas mums vajadžetu slaukt tos lopus,ko par Govīm sauc,,,ja piens riešas katru dienu bet spaiņu tik 5 uz veselu baru govju??
Bļed,sevī lamājos,kad šitadi lopi nenumurēti vazājas pa šo pasauli un paved mūs nabaga slaucējas siena gubās pēc vakara slaukšanas.
Man vienam ,kas nepatika,, ar savu sviedraino smakoņu nācās iešaut pa pautiem ...
Kādu brēku sacēla..it,kā es visu kolhoza dzīvi būtu izpostījusi...
Ne,nu izpostīju ne ,nu kā,,tik pārvalēju visus kuiļus lai liekas mierā ar savu muldēšanu..
Par ,kaut,kādu tur Mīlestību...
Visiem tik vienu vajaga ,ka tik mana šekuma dabūt...
Hren vam Kazli ...
Dabujāt īsu kniebienu un nu basta sitiet kulakā,,katreiz,kad slaucam savos baltajos lakatos...
Ne nu svetkinenu ,kā Dievojies,kā gribi,,,
Nav tā tava Dieva ..tik tava smieklīgā kule tavu prātu groza...
Skien ar galvu sienā tik lai būtu Auna ērzelis...
Kuilēni ..ar savu trako gribēšanu...ai kādus saldus melus tik negvelž lai tiktu panašķoties ...
Nebūs ..Pilsētnieces,kad atbrauc,ta arī pasaka,,štrunta alkāni ..palieciet te savā pļavā ar slaucejām..
Lūk rīt došos uz zaksu šķirties no sava dzērāja,,apnika viņa mēslus vākt.
Visas ciema sievas ar pirkstu rādija,kamēr gaju iesniegt dokumentus..lai pašķir no ta džerāju vella..
Man piekāst savos 50 bez bērniem...varu spļaut virsū šam sievam,kas savu nastu nesušas..kam??
Padomju labumā pareizības alktdamas.. |
|
|
| Septiņi elles loki... |
[Jan. 13th, 2007|11:31 pm] |
Krīt sniegs aiz loga un pastaiga pa elles lokiem dvēseles labirintos sniedz mazohista cienigas sāpes...
Alkainas smeldzīgas sāpes.Kad ķermenī deg liesmas un dvēsele spiegdama ņemas pa šo krātiņu.Izmisums,par mepadarīto un nesniegto lai, kas tas būtu padara mokas smacīgas laicīgā robežā.Smacīgas purvainas duļķu pilnās akās kurās dienu no dienas krit mana dvēsele.Kam man mocīties,ja var atrast simtiem veidu,kā paātrināt imunitates sagrūšanu neskatoties ne uz ko...
LAiks un pacietīga paciešana man patīk ..neesmu mazoxist tomēr domāju,ka man ir jaiziet šī atļaušanās nomirt no baciļa,kurš nevainigi lidinājās vīrusa formā pa debesīm un nonāca manā deguna vai elpceļu kruscelē vēl pirms vienas dienakts.
Ja pirms nedēļas es muļķīgi sapņoju par nākotni,tad tagad gribu lai mani parauj šis vīrus uz turieni par ko nav ne jausmas.Ja pieņem,ka neapzinos,ko dzīves laikā man sastāsta situācijas.
Vai man ir iespēja ticēt ,ka pēc ķermeņa nāves nonakšu Dieva ..Sātana da jeb,kā priekšā??
Jasaka pofig..man nav 12..vai 18 bet jau 30 un no dzīves samazgas esmu atrījies lidz šim pat brīdim,kad cits clveks man nenovēl pat nomirt mierīgi tik klaigā,ka man jadzīvo jo redziet viņa egoisms nespēj aptver ,ka japaliek vienam..
Jā Egoisms...lai arī kliedzot,ka mani mīl,,bet to saucu par Ego īsteno dabu..jo ja man izejot no mīlestības jautāja atildēju,ka novēlu klusu nāvi,tā lai nemokas,,jo aiziet ari ir dāvana..
Sāpīga man,,bet lai tak cilveciski tiek,,jo cik varu skatīties uz šo mocīšanos...fiziskā ķermeņa sairšanu un gara spēka cīņu,kurš kuru..
Man precīzi datējo ir vēlme lai mani paķer tagad ,,tā lai viss ir gana..
Mīlu un dzīvoju tik šai mirklī,,,Lūdzot atbrīvot no mokām kuras fiziski ir nepanesami spēcīgas...
Kad teicu savā godigumā draudzenei,ka Mirstu...viņa kliedz nē nē ne tagad tu nedrīksti iet prom...
Kapēc>>???
Ja man vair fiziski nav spēka turēt sāpes??Kam man vajag šo butaforiju..melu un izlikšanos kas apkārt valda šo materiālo pasaules atkaŗbu,kurai nav un nekad nebūs otra cilvēka Dievināšana saprotāmā valodā.
Materiāla pasaule tik cilveks vel eh reizem dvēselē iestidzis...
PAsmiešos un ļaušu sevi aprakt saviem mirušiem sapņiem ,,lai nepamostos nekad..lai ,kādi aidi un draudi mani ricina nespēju izturēt vienaldzības šķērno garšu..pelējuma cerībās..
LAi domā ko grib...es velos lai mans ķermen is atlaiž mani no šīs mantu pekles...
Paldies īsavienojumu skaidrībai es mirstu imunitātes labirintos viens apsalūti viens un @21 gadsimta mēris mani paņem lidzi iesnu kājstarpē! |
|
|