|
|
Thursday, December 24th, 2009
|
11:27p
rīgā iebraukusi jaunības dienu draudzene, ar kuru kopā mēdzām slīpēt deju grīdas un iefanot par hardcore tekno, nopietnos apmēros eksperimentēt ar narkotikām un iepazīt bandītu iecienītas andergraund atpūtas vietas maskavā. vēlāk viņa nopietni uzsēdās uz heroīna un opiātiem. tad uz laiku pazuda. pēc gadiem pieciem, kad puse no mūsu draugiem jau bija atstiepuši kājas, viņa uzpeldēja vīnē, kur strādāja bordelī, bet brīvajos brīžos piehaltūrēja par aģentu dīdžejiem un organizēja divdomīgas dabas izklaides pasākumus austrijas naudīgā gala pervertiem.
viņa zvana, bombardē skaipā un par visām varītēm grib satikties. rīgā būšot nedēļas divas - apciemot uz svētkiem vecākus un nomainīt krūšu implantus (vecie esot sagājuši grīstē. iežmiegti korsetē, tie pieņemot četrkantīgu formu).
viņa joprojām sakās ēdam ekstazīnu kā sāļos riekstiņus. joprojām nemitējas doties uz punta del este urugvajā vai ibisu, lai nedēļas trīs no vietas pavadītu, pieplakusi pie rēcošām tumbām vai ķemmējot krēpes salonu lauvām privātās kokaīniķu āfterpārtijās. atplūdu sezonās viņa esot pasākusi rūpēties par balansu dzīvesveidā: regulāri piekopjot jogu un ēdot tikai bio.
savos izteikumos par maizes darbu viņa ir visai mīklaina, un sniegtais info lāgiem neklapē, tomēr ir skaidrs, ka naudas viņai ir kā spaļi, kas tiek notriekta - vai varbūt tomēr nopelnīta? - metoties skaidri nedefinējamās attiecībās ar apšaubāma tipa pleibojiem londonā, vīnē un sentropē.
viņa joprojām sevi uzskata par manu draudzeni: sit klaču, hago, un sakās nesaprotam, kad gan es beidzot tikšot galā ar savu mūžīgo gruzonu un atsākšot normālu dzīvi. pēdējo reizi mēs tikāmies pirms gadiem trim barselonā un kopā pavadījām teju visu rudeni. tobrīd kā reizi biju antidepresantu kūres sakumā. flegmātiski staigāju gar jūru, vakaros daudz dzēru un regulāri saindējos ar sī-fudu. savukārt viņa bija spējīga kā rītos, tā vakaros bez mitas vīterot nonsensu, liekot atminēties par sievišķi no selindžera stāsta "banānzivtiņas", kura laiski krāsoja nagus un trieca klaču pa telefonu ar māti, ne nieka nenojauzdama par nule noprecētā lauleņa nodomiem ietriekt sev deniņos lodi.
norunājām rīt satikties un aiziet kur paēst vakariņas. džingl belz va bank!
(comment on this)
|
|
|
|