bet kā tu tā dzīvot vari,
it kā tev apkārt būtu glābēju bari?
nekritīsi svešās rokās,izslīdēsi,
kā ziepes vai mana apņemšanās.
vienīgi uz mani paļaujies-
dzīgsti iekrist pļavās manās.

gribētos sākt rakstīt vairāk,kā man gājis,kā mums gājis,daudz ko rakstīt lai vieglāk paliek,bet jo vairāk bijis,jo mazāk ko teikt,liekas,ka gribās atmiņas ātrāk beigt,lai paliek tikai Tu un kolas bundžas,es divarpus mēnesi neguļu viena,un naktis manas ir bezmiegā mundras.