es stāvu stāvu stāvu pie loga un skatos
kā rudens turpinās un ķerās man matos.
un pelēks tas lietus
mitrina ceļus
un pelēks tas krasts,
un tik košas tās sejas.

un Tu guli uz pleca
drīz lidosi prom
tā baile tik veca
ka tev jāaizlido.