|
14. Apr 2005|16:30 |
|
lielu daļu rakstītā nemaz neapstrīdu. jau sacīju - pasaule pamazām iet uz labo pusi, pirms simts gadiem skolotāju-sievieti reti kur varēja ieraudzīt, vīrieša dominance ģimenē bija daudz lielāka utt. bet sabiedrība tomēr drīzāk ir vīrišķa. savas mātes bērni ciena mazāk par tēviem, skolotājas tiek cienītas ļoti retos gadījumos, sievietei vienmēr ir jācenšas sevi iegrožot visās dzīves jomās, citādi viņa saņems nosodījumu no visas sabiedrības. un bez ģimenes pastāv arī lielākas šūniņas. piemēram, valstis ar saviem parlamentiem, kur priekšgalā atrodas padzīvojuši muļķīgi veči, kuri par savām mātēm un skolotājām jau sen kā aizmirsuši. |
|